Atšķirības starp "Viljams III, Anglijas karalis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
33. rindiņa: 33. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Stuart_Orange_Coat_of_Arm.png|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Stuart_Orange_Coat_of_Arm.png|200px]]
 
|}
 
|}
−
'''Viljams III''' (''William III, King of England, Scotland and Ireland Stadtholder of Holland, Zeeland, Utrecht, Guelders, and Overijssel'') jeb '''Oranijas Vilhelms''' (''Willem I van Oranje'') - Oranžas princis (''Prince of Orange'', 1650.–1702.), Bredas barons (''Baron of Breda'', 1650.–1702.), [[Anglijas karaliste|Anglijas]], [[Īrijas karaliste|Īrijas]] un [[Skotijas karaliste|Skotijas]] [[karalis]] (1689.–1702.), Holandes un Zēlandes stadholders (''Stadtholder of Holland and Zealand'', 1672.–1702.), Utrehtas stadholders (''Stadtholder of Utrecht'', 1674.–1702.), Gelderas un Overiselas stadholders (''Stadtholder of Guelders and Overijssel'', 1675.–1702.). [[Princis]] Vilhelms Henrihs (hol. ''Willem Hendrik, Prins van Oranje'') Oranijas prinča Vilhelma II (hol. ''Willem II van Oranje'', 1626.-1650.) un Marijas Henrietes (angl. ''Mary Henriete Stuart, Princess Royal, Princess of Orange and Countess of Nassau'', 1631.-1660.) dēls. 1672. gadā ievēlēts par Nīderlandes apvienoto provinču [[Stadholders|stadholderu]]. 1677. gadā Vilhelms Henrihs apprecējās ar Jorkas [[Hercogs|hercoga]] Džeimsa (''James, Duke of York'') meitu [[Marija II, Anglijas karaliene|Mariju Stjuarti]] (''Lady Mary of York''). 1688. gadā notika t.s. [[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]] (''Glorious Revolution''), kad [[Parlaments|Parlamenta]] [[Toriji|toriju]] frakcija, [[Anglikāņu Baznīca]]s augstākā [[garīdzniecība aicināja Oranijas [[Monarhs|monarhu]] kāpt Anglijas tronī. 15. novembrī princis Vilhelms Henrihs ieradās Britānijā ar savu armiju (40 000 kājnieku un 5000 jātnieku). Praktiski nesastopot pretestību, viņš ieņēma valsts centrālo un dienvidu daļu un galvaspilsētu Londonu. [[Karalis]] [[Džeimss II, Anglijas karalis|Džeimss II]] ar līdzgaitniekiem un ģimeni pameta karalisti, patvērumu rodot [[Francijas karaliste|Francijā]].
+
'''Viljams III''' (''William III, King of England, Scotland and Ireland Stadtholder of Holland, Zeeland, Utrecht, Guelders, and Overijssel'') jeb '''Oranijas Vilhelms''' (''Willem I van Oranje'') - Oranžas princis (''Prince of Orange'', 1650.–1702.), Bredas barons (''Baron of Breda'', 1650.–1702.), [[Anglijas karaliste|Anglijas]], [[Īrijas karaliste|Īrijas]] un [[Skotijas karaliste|Skotijas]] [[karalis]] (1689.–1702.), Holandes un Zēlandes stadholders (''Stadtholder of Holland and Zealand'', 1672.–1702.), Utrehtas stadholders (''Stadtholder of Utrecht'', 1674.–1702.), Gelderas un Overiselas stadholders (''Stadtholder of Guelders and Overijssel'', 1675.–1702.). [[Princis]] Vilhelms Henrihs (hol. ''Willem Hendrik, Prins van Oranje'') Oranijas prinča Vilhelma II (hol. ''Willem II van Oranje'', 1626.-1650.) un Marijas Henrietes (angl. ''Mary Henriete Stuart, Princess Royal, Princess of Orange and Countess of Nassau'', 1631.-1660.) dēls. 1672. gadā ievēlēts par Nīderlandes apvienoto provinču [[Stadholders|stadholderu]]. 1677. gadā Vilhelms Henrihs apprecējās ar Jorkas [[Hercogs|hercoga]] Džeimsa (''James, Duke of York'') meitu [[Marija II, Anglijas karaliene|Mariju Stjuarti]] (''Lady Mary of York''). 1688. gadā notika t.s. [[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]] (''Glorious Revolution''), kad [[Parlaments|Parlamenta]] [[Toriji|toriju]] frakcija, [[Anglikāņu Baznīca]]s augstākā [[garīdzniecība]] aicināja Oranijas [[Monarhs|monarhu]] kāpt Anglijas tronī. 15. novembrī princis Vilhelms Henrihs ieradās Britānijā ar savu armiju (40 000 kājnieku un 5000 jātnieku). Praktiski nesastopot pretestību, viņš ieņēma valsts centrālo un dienvidu daļu un galvaspilsētu Londonu. [[Karalis]] [[Džeimss II, Anglijas karalis|Džeimss II]] ar līdzgaitniekiem un ģimeni pameta karalisti, patvērumu rodot [[Francijas karaliste|Francijā]].
  
 
{{Ksākums}}
 
{{Ksākums}}

Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. marts, plkst. 15.44

Viljams III
William III.JPG
valda 13.02.1689. – 8.03.1702.
kronēšana 11.04.1689.
sieva Marija II
bērni nav
karaliskais nams Oranijas-Nasavas dinastija
tēvs Vilhelms II
māte Marija Henriete
dzimis 14.11.(4.11.p.v.st.)1650.
miris 8.03.1702.
Stuart Orange Coat of Arm.png

Viljams III (William III, King of England, Scotland and Ireland Stadtholder of Holland, Zeeland, Utrecht, Guelders, and Overijssel) jeb Oranijas Vilhelms (Willem I van Oranje) - Oranžas princis (Prince of Orange, 1650.–1702.), Bredas barons (Baron of Breda, 1650.–1702.), Anglijas, Īrijas un Skotijas karalis (1689.–1702.), Holandes un Zēlandes stadholders (Stadtholder of Holland and Zealand, 1672.–1702.), Utrehtas stadholders (Stadtholder of Utrecht, 1674.–1702.), Gelderas un Overiselas stadholders (Stadtholder of Guelders and Overijssel, 1675.–1702.). Princis Vilhelms Henrihs (hol. Willem Hendrik, Prins van Oranje) Oranijas prinča Vilhelma II (hol. Willem II van Oranje, 1626.-1650.) un Marijas Henrietes (angl. Mary Henriete Stuart, Princess Royal, Princess of Orange and Countess of Nassau, 1631.-1660.) dēls. 1672. gadā ievēlēts par Nīderlandes apvienoto provinču stadholderu. 1677. gadā Vilhelms Henrihs apprecējās ar Jorkas hercoga Džeimsa (James, Duke of York) meitu Mariju Stjuarti (Lady Mary of York). 1688. gadā notika t.s. Slavenās revolūcijas (Glorious Revolution), kad Parlamenta toriju frakcija, Anglikāņu Baznīcas augstākā garīdzniecība aicināja Oranijas monarhu kāpt Anglijas tronī. 15. novembrī princis Vilhelms Henrihs ieradās Britānijā ar savu armiju (40 000 kājnieku un 5000 jātnieku). Praktiski nesastopot pretestību, viņš ieņēma valsts centrālo un dienvidu daļu un galvaspilsētu Londonu. Karalis Džeimss II ar līdzgaitniekiem un ģimeni pameta karalisti, patvērumu rodot Francijā.


Priekštecis:
Marija II 		Anglijas karalis
1689.–1702. 		Pēctecis:
Anna


Literatūra

  • Redefining William III. The Impact of the King-Stadholder in International Context. / Edited by Esther Mijers, University of Reading, UK and David Onnekink, Universiteit Utrecht/Universiteit Leiden, The Netherlands - Ashgate, 2007, ISBN 978-0-7546-5028-7
  • William III of England and the House of Orange (1650-1702). / The Harper Encyclopedia of Military Biography Edition, 1992, p. 799
  • Burton Ivor F. Political Parties in the Reigns of William III and Anne: the evidence of division lists. - University of London, Athlone Press, London, 1968
  • Thomson Mark Almeras. William III and Louis XIV: essays 1680-1720. - University of Toronto Press, Toronto, 1968
  • Ogg David. William III. - Collier Books, New York, 1967
  • Guttridge G.H. The colonial policy of William III in America and the West Indies. - Cass, London, 1966
  • Jones D.W., War and economy in the age of William III and Marlborough. - Blackwell, Oxford, 1988
  • Claydon Tony. William III and the godly revolution. - Cambridge University Press, Cambridge/New York, 1996
  • Pinkham Lucile. William III and the respectable revolution. - Archon Books, 1969
  • Turberville Arthur Stanley. The House of Lords in the reign of William III. - Greenwood Press, Westport, 1970
  • Baxter Stephen Bartow. William III and the defense of European liberty, 1650-1702. - Harcourt, Brace & World, New York, 1966
  • Ehrman John. The navy in the War of William III, 1689-1697. - Cambridge University Press, Cambridge, 1953
  • Cathcart Rex. William III & Ireland. - Eason, Dublin, 1990
  • Bowen Marjorie. William, Prince of Orange, 1650-1673. - London/New York, 1928
  • Eckhart Hellmuth. Wilhelm III und Maria II 1689–1702 und 1689–1694. / Englische Könige und Königinnen. Peter Wende (Hrsg.) - C.H. Beck, München, 1998, ISBN 3-406-43391-X
  • Marita A. Panzer. Englands Königinnen. Von den Tudors zu den Windsors. - Piper Verlag, München, 2003, ISBN 3-492-23682-0

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Viljams_III,_Anglijas_karalis&oldid=12644"