Atšķirības starp "Kvestors" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kvestors''' (lat. ''quaestor'' no ''quaere'' - "meklēt, jautāt") - zemākais [[maģistrāts]] [[Romas valsts|Senajā Romā]], [[Konsuls|konsula]] palīgs finansu un tiesu lietās. T.s. ''impērijas'' laikā pārzināja arī ielu un ceļu bruģēšanu, spēļu rīkošanu u.tml. Ar laiku ''kvestoru'' pamatfunkcija kļuva valsts kases uzraudzīšana (''pecuniam publicam custodire'') un lietvedība (''rationes referre''). Sākotnēji 2 ''kvestorus'' iecēla konsuli, bet kopš 447. g.p.m.ē. 4 ievēlēja [[Komīcija|komīcijās]]. Kopš 421. g.p.m.ē. par ''kvestoru'' varēja ievēlēt arī [[Plebeji|plebejus]]. 82. g.p.m.ē. ''kvestoru'' skaits jau bija 20, bet Cēzara laikā bija jau 40 ''kvestori'', kas tika klasificēti divās daļās: tie, kuru pārraudzībā pilsētās bija valsts īpašums (''quaestores urbani (aerarii)''), karaspēka ''kvestori'' (kuri uzraudzīja armijas kasi), [[Province|provinču]] ''kvestori'' kā [[Prokonsuls|prokonsulu]] un [[Prētors|propētoru]] palīgi un daži ''kvestori'' lielākajās ostas pilsētās un tirdzniecības ceļu krustpunktos Gallijā (''quaestor Galliensis'') un Ostijā (''quaestor Ostiensis''), uzraugot muitas ienākumus u.c. valsts kases ieņēmumus, t.sk. valsts apgādi ar labību (''res frumentaria''). 180. g.p.m.ē. likums ''Villia annalis'' noteica, ka par ''kvestoru'' var kļūt tikai tas, kurš 10 gadus nodienējis armijā. | + | '''Kvestors''' (lat. ''quaestor'' no ''quaere'' - "meklēt, jautāt") - atkarībā no konteksta: '''1.''' zemākais [[maģistrāts]] [[Romas valsts|Senajā Romā]], [[Konsuls|konsula]] palīgs finansu un tiesu lietās. T.s. ''impērijas'' laikā pārzināja arī ielu un ceļu bruģēšanu, spēļu rīkošanu u.tml. Ar laiku ''kvestoru'' pamatfunkcija kļuva valsts kases uzraudzīšana (''pecuniam publicam custodire'') un lietvedība (''rationes referre''). Sākotnēji 2 ''kvestorus'' iecēla konsuli, bet kopš 447. g.p.m.ē. 4 ievēlēja [[Komīcija|komīcijās]]. Kopš 421. g.p.m.ē. par ''kvestoru'' varēja ievēlēt arī [[Plebeji|plebejus]]. 82. g.p.m.ē. ''kvestoru'' skaits jau bija 20, bet Cēzara laikā bija jau 40 ''kvestori'', kas tika klasificēti divās daļās: tie, kuru pārraudzībā pilsētās bija valsts īpašums (''quaestores urbani (aerarii)''), karaspēka ''kvestori'' (kuri uzraudzīja armijas kasi), [[Province|provinču]] ''kvestori'' kā [[Prokonsuls|prokonsulu]] un [[Prētors|propētoru]] palīgi un daži ''kvestori'' lielākajās ostas pilsētās un tirdzniecības ceļu krustpunktos Gallijā (''quaestor Galliensis'') un Ostijā (''quaestor Ostiensis''), uzraugot muitas ienākumus u.c. valsts kases ieņēmumus, t.sk. valsts apgādi ar labību (''res frumentaria''). 180. g.p.m.ē. likums ''Villia annalis'' noteica, ka par ''kvestoru'' var kļūt tikai tas, kurš 10 gadus nodienējis armijā. '''2.''' Saimniecības pārzinis dažās zemēs Rietumeiropā viduslaikos. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| 29. rindiņa: | 29. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [http://ancientrome.ru/dictio/article.htm?a=177270003 Квестор - Уильям Смит. Словарь греческих и римских древностей.] | * [http://ancientrome.ru/dictio/article.htm?a=177270003 Квестор - Уильям Смит. Словарь греческих и римских древностей.] | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/26522 Квестор - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. marts, plkst. 07.07
Kvestors (lat. quaestor no quaere - "meklēt, jautāt") - atkarībā no konteksta: 1. zemākais maģistrāts Senajā Romā, konsula palīgs finansu un tiesu lietās. T.s. impērijas laikā pārzināja arī ielu un ceļu bruģēšanu, spēļu rīkošanu u.tml. Ar laiku kvestoru pamatfunkcija kļuva valsts kases uzraudzīšana (pecuniam publicam custodire) un lietvedība (rationes referre). Sākotnēji 2 kvestorus iecēla konsuli, bet kopš 447. g.p.m.ē. 4 ievēlēja komīcijās. Kopš 421. g.p.m.ē. par kvestoru varēja ievēlēt arī plebejus. 82. g.p.m.ē. kvestoru skaits jau bija 20, bet Cēzara laikā bija jau 40 kvestori, kas tika klasificēti divās daļās: tie, kuru pārraudzībā pilsētās bija valsts īpašums (quaestores urbani (aerarii)), karaspēka kvestori (kuri uzraudzīja armijas kasi), provinču kvestori kā prokonsulu un propētoru palīgi un daži kvestori lielākajās ostas pilsētās un tirdzniecības ceļu krustpunktos Gallijā (quaestor Galliensis) un Ostijā (quaestor Ostiensis), uzraugot muitas ienākumus u.c. valsts kases ieņēmumus, t.sk. valsts apgādi ar labību (res frumentaria). 180. g.p.m.ē. likums Villia annalis noteica, ka par kvestoru var kļūt tikai tas, kurš 10 gadus nodienējis armijā. 2. Saimniecības pārzinis dažās zemēs Rietumeiropā viduslaikos.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94. lpp.
- Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
- Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3
- Thomas Robert Shannon Broughton. The Magistrates of the Roman Republic. - New York, 1951-1986
- Gunter Wesener. Quaestor. / Der Kleine Pauly (KlP). Band 4, - Stuttgart, 1972, Sp. 1289–1291.
- Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961
- Flach D. Die Gesetze der frühen römischen Republik. Text und Kommentar. In Zusammenarbeit mit Stefan von der Lahr. - Darmstadt, 1994
- Theodor Mommsen. Abriß des Römischen Staatsrechts. - 1907; Nachdruck 1982, ISBN 3-534-05684-1
- Wolfgang Kunkel, Roland Wittmann. Die Magistratur. - München, 1995; ISBN 3-406-33827-5
- Белкин М.В. Эволюция римского сената в V-III вв. до н. э. / Античное общество. Проблемы политической истории. - Спб., 1997. С. 84-91
- Кофанов Л.Л. Атрибуты власти магистратов в архаическом Риме // IVS ANTIQVVM. Древнее право. 1998. № 1 (3). С. 35-54.
Resursi internetā par šo tēmu
- Citāti no romiešu pilsoņu karu perioda literatūras - liis.lv
- Citāti no romiešu II-III gs. literatūras - liis.lv
- Tretjuka R. Romiešu tiesības (lekciju kurss - konspekts un kontroluzdevumi) (.doc)
