Atšķirības starp "Regālijas" versijām
No ''Vēsture''
m (jauna lapa) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Regālijas''' (lat. ''regalis'' - valdnieka, no '' | + | '''Regālijas''' (lat. ''regalia'', no ''regalis'' - valdnieka) - atkarībā no konteksta: '''1.''' Amata simboli. '''2.''' [[Monarhs|Monarha]] tiesības, īpašumi un ienākumi Eiropā no XI gs. 1158. gada [[Ronkaļjas Reihstāgs|Ronkaļjas Reihstāga]] (kura lēmumi bija paredzēti itāļu zemēm) [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] ietekmē par ''regālijām'' nodēvēja tikai tās [[karaļa tiesības]], kas tam piederēja kā [[Monarhs|valdniekam]], pretstatā tām, ko tas lietoja kā savu domēņu zemes kungs. Pēc [[Vormsas konkordāts|Vormsas konkordātu]] (1122. g.) ''regālijas'' uztvēra arī kā [[Baznīca]]s laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs. otrās puses. |
| − | == | + | == Literatūra == |
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 337. lpp. | * Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 337. lpp. | ||
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 85. lpp. | ||
[[Kategorija:Simboli un atribūti]] | [[Kategorija:Simboli un atribūti]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. februāris, plkst. 07.15
Regālijas (lat. regalia, no regalis - valdnieka) - atkarībā no konteksta: 1. Amata simboli. 2. Monarha tiesības, īpašumi un ienākumi Eiropā no XI gs. 1158. gada Ronkaļjas Reihstāga (kura lēmumi bija paredzēti itāļu zemēm) romiešu tiesību ietekmē par regālijām nodēvēja tikai tās karaļa tiesības, kas tam piederēja kā valdniekam, pretstatā tām, ko tas lietoja kā savu domēņu zemes kungs. Pēc Vormsas konkordātu (1122. g.) regālijas uztvēra arī kā Baznīcas laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs. otrās puses.
Literatūra
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 337. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 85. lpp.
