Atšķirības starp "Dajs Džeņs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Dajs Džeņs''' (trad. ķīn. 戴震, piņj. ''Dai Zhen'', 1723.-1777.) – filosofs. Dzīvojis un darbojies [[Cjin impērija|Cjin impērijā]]. Pamatā pievērsies dabaszinātnēm, it sevišķi matemātikai un astronomijai. Uzskatīja, ka daba ir mūžīga un pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas. Komentējot [[Neokonfuciānisms|neokonfuciānisma]] postulātu par divu pamatjēdzienu – [[li]] un [[cji]] – mijiedarbību, uzskatīja, ka materiālais pirmssākums cji esot primārs, bet ideālais pirmssākums li – sekundārs. Pasaule atrodoties pastāvīgā tapšanas un attīstības procesā. Savukārt enerģija rodoties, mijiedarbojoties negatīvajam [[iņ]] un pozitīvajam [[jan]] spēkiem dabā. To savstarpējā mijiedarbība esot mūžīga, neiznīcināma un nav nošķirama no dabas. Visas parādības un lietas esot pakļautas dabiskās nepieciešamības likumam. Par izziņas pamatu atzīdams sajūtas, noliedza kādu nebūt „iedzimtu zināšanu“ pastāvēšanu. Savukārt izziņas process esot vispārīgu slēdzienu pārbaude pieredzē, tā apstiprinot vai noraidot līdzšinējo pieredzi, rodot jaunu pieredzi un izzinot ko jaunu. Par sabiedrību runājot, uzskatīja, ka tās labklājība ir tieši atkarīga no izglītotības un tikumiskās pilnveidošanās.
+
'''Dajs Džeņs''' (trad. ķīn. 戴震, piņj. ''Dài Zhèn'', 1723.-1777.) – filosofs. Dzīvojis un darbojies [[Cjin impērija|Cjin impērijā]]. Pamatā pievērsies dabaszinātnēm, it sevišķi matemātikai un astronomijai. Uzskatīja, ka daba ir mūžīga un pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas. Komentējot [[Neokonfuciānisms|neokonfuciānisma]] postulātu par divu pamatjēdzienu – [[li]] un [[cji]] – mijiedarbību, uzskatīja, ka materiālais pirmssākums cji esot primārs, bet ideālais pirmssākums li – sekundārs. Pasaule atrodoties pastāvīgā tapšanas un attīstības procesā. Savukārt enerģija rodoties, mijiedarbojoties negatīvajam [[iņ]] un pozitīvajam [[jan]] spēkiem dabā. To savstarpējā mijiedarbība esot mūžīga, neiznīcināma un nav nošķirama no dabas. Visas parādības un lietas esot pakļautas dabiskās nepieciešamības likumam. Par izziņas pamatu atzīdams sajūtas, noliedza kādu nebūt „iedzimtu zināšanu“ pastāvēšanu. Savukārt izziņas process esot vispārīgu slēdzienu pārbaude pieredzē, tā apstiprinot vai noraidot līdzšinējo pieredzi, rodot jaunu pieredzi un izzinot ko jaunu. Par sabiedrību runājot, uzskatīja, ka tās labklājība ir tieši atkarīga no izglītotības un tikumiskās pilnveidošanās.
  
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
8. rindiņa: 8. rindiņa:
  
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 68. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 68. lpp.
 +
----
 +
* Elman Benjamin A. From Philosophy to Philology: Intellectual and Social Aspects of Change in Late Imperial China. - MA: Council on East Asian Studies, Cambridge, 1984
 +
----
 +
* Философский словарь. / Под ред. И.Т. Фролова. - 4-е изд. - Политиздат, Москва, 1981, 445 с.
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://www.iep.utm.edu/d/dai-zhen.htm Dai Zhen (Tai Chen, 1724-1777) - Internet Encyclopedia of Philosophy]
 +
* [http://www.bookrags.com/research/dai-zhen-eorl-04/ DAI ZHEN (zi, Shenxiu; hao, Dongyuan; 1724–1777) - Encyclopedia of Religion]
 +
----
 +
* [http://www.krugosvet.ru/enc/gumanitarnye_nauki/filosofiya/DA_CHZHEN.html Дай Чжэнь - Энциклопедия кругосвет]
 +
* [http://filosof.historic.ru/enc/item/f00/s02/a000292.shtml Дай Чжэнь - Электронная библиотека по философии]
 
* [http://enoth.narod.ru/History/fitz20.txt Фицджеральд С.П. Китай. Краткая история культуры. — Евразия, СПб., 1998] ISBN 5-8071-0010-7
 
* [http://enoth.narod.ru/History/fitz20.txt Фицджеральд С.П. Китай. Краткая история культуры. — Евразия, СПб., 1998] ISBN 5-8071-0010-7
  
 
[[Kategorija:D]]
 
[[Kategorija:D]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 7. aprīlis, plkst. 06.38

Dajs Džeņs (trad. ķīn. 戴震, piņj. Dài Zhèn, 1723.-1777.) – filosofs. Dzīvojis un darbojies Cjin impērijā. Pamatā pievērsies dabaszinātnēm, it sevišķi matemātikai un astronomijai. Uzskatīja, ka daba ir mūžīga un pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas. Komentējot neokonfuciānisma postulātu par divu pamatjēdzienu – li un cji – mijiedarbību, uzskatīja, ka materiālais pirmssākums cji esot primārs, bet ideālais pirmssākums li – sekundārs. Pasaule atrodoties pastāvīgā tapšanas un attīstības procesā. Savukārt enerģija rodoties, mijiedarbojoties negatīvajam un pozitīvajam jan spēkiem dabā. To savstarpējā mijiedarbība esot mūžīga, neiznīcināma un nav nošķirama no dabas. Visas parādības un lietas esot pakļautas dabiskās nepieciešamības likumam. Par izziņas pamatu atzīdams sajūtas, noliedza kādu nebūt „iedzimtu zināšanu“ pastāvēšanu. Savukārt izziņas process esot vispārīgu slēdzienu pārbaude pieredzē, tā apstiprinot vai noraidot līdzšinējo pieredzi, rodot jaunu pieredzi un izzinot ko jaunu. Par sabiedrību runājot, uzskatīja, ka tās labklājība ir tieši atkarīga no izglītotības un tikumiskās pilnveidošanās.

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 68. lpp.

  • Elman Benjamin A. From Philosophy to Philology: Intellectual and Social Aspects of Change in Late Imperial China. - MA: Council on East Asian Studies, Cambridge, 1984

  • Философский словарь. / Под ред. И.Т. Фролова. - 4-е изд. - Политиздат, Москва, 1981, 445 с.

Resursi internetā par šo tēmu