Atšķirības starp "Bejī" versijām

'''Bejī''' (no lat. ''baiulivus''; fr. ''bailli'', angl. ''bailiff'', vāc. ''Ballei'', kr. ''бейлиф, бальи'') - [[Karalis|karaļa]] ierēdnis, tiesas administratīvā apgabala - [[bejāža]]s, - pārvaldnieks (sākotnēji, nodokļu iekasētājs) ar augstāko tiesu un administratīvo varu savā bejāžā. Amatu ieviesa [[Filips II, Francijas karalis|Filipa II]] valsts administratīvās reformas ietvaros [[Francijas karaliste]]s ziemeļos viduslaikos (dienvidu provincēs ''bejī'' analogs bija [[senešals]]). Bejī sava apgabala robežās bija apveltīts ar visplašākajām tiesas, nodokļu iekasēšanas un karaspēka mobilizēšanas funkcijām un tiesībām. Visbiežāk tika iecelts uz 3 gadu ilgu laika periodu, par kandidātu izvēloties kādu ar konkrētās provinces [[Bruņniecība|bruņniecību]] nesaistītu karaļa galminieku. XV-XVI gs. amata nozīmīgums samazinājās, bet to likvidēja [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] laikā. Amats izveidots XII gs. un visai ātri tika pārņemts arī ziemeļu kaimiņu zemēs, kur amats bija zināms kā "baljuw" - tiešs pārnesums no franču vārda ''bailli'', - taču figurēja arī identisku amata pienākumu apzīmējumi citās valodās, piemēram, "drost", "drossaard" (Brabantē), "amman" (Briselē), "Meier" (Leuvenā, Asē), "schout" (Antverpenē), "amtmann" un "Ammann" (vācu zemēs un Šveicē). Vēlāk vācu zemēs šo amatu sākā dēvēt par "[[Fogts|fogtu]]". Kopš XIII gs. arī provinces pārvaldnieks [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordenī]] ([[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordenī]] šis amats bija [[zemes komturs]] jeb [[landkomturs]] - vāc. ''Landkomtur''). [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] šis amats tika dēvēts par "beilifu" (angl. ''bailiff'') un amats, gan ar izmaiņām statusā un pienākumos, saglabājies līdz jaunākajiem laikiem. Bez tam par ''bejī'' jaunākajos laikos tiek dēvēti tiesneši vairākās valstīs (piemēram [[Andoras principāts|Andoras principātā]] u.c.).