Atšķirības starp "Empedokls no Akragām" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Empedokls no Akragām''' (''Ἐμπεδοκλῆς, Empedokles''; ~483.-423. g.p.m.ē.) - filosofs. Vācu un padomju historiogrāfijā dažkārt dēvēts par Empedoklu no Agrigentas (Akragu latīniskais nosaukums pēc tam, kad tās | + | '''Empedokls no Akragām''' (''Ἐμπεδοκλῆς, Empedokles''; ~483.-423. g.p.m.ē.) - filosofs. Vācu un padomju historiogrāfijā dažkārt dēvēts par Empedoklu no Agrigentas.<ref>Agrigenta (lat. ''Agrigentum'') - Akragu latīniskais nosaukums pēc tam, kad tās 262. g.pm.ē. iekaroja [[Senā Roma|romieši]])</ref> Dzimis un darbojies sengrieķu [[Kolonija|kolonijā]] Akragās Sicīlijā (sengr. ''Ακράγας, Akragas''). Savā filosofiskajā poēmā "Par dabu" visu lietu daudzveidību reducē uz četriem pamatelementiem: zemi, ūdeni, gaisu un uguni. Elementu savienošanos un sadalīšanos skaidroja ar divu pretēju spēku - pievilkšanās un atgrūšanās ("draudzības" un "ienaida"), - mijiedarbību. Viena vai otra spēka dominēšana izskaidro dažādās stadijas Visuma attīstībā. Izvirzīja hipotēzi par dzīvo būtņu likumsakarīgu evolūciju visvairāk dzīvotspējīgo kombināciju dabiskās atlases rezultātā. |
| + | |||
| + | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
| + | |||
| + | {{atsauces}} | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. maijs, plkst. 12.48
Empedokls no Akragām (Ἐμπεδοκλῆς, Empedokles; ~483.-423. g.p.m.ē.) - filosofs. Vācu un padomju historiogrāfijā dažkārt dēvēts par Empedoklu no Agrigentas.[1] Dzimis un darbojies sengrieķu kolonijā Akragās Sicīlijā (sengr. Ακράγας, Akragas). Savā filosofiskajā poēmā "Par dabu" visu lietu daudzveidību reducē uz četriem pamatelementiem: zemi, ūdeni, gaisu un uguni. Elementu savienošanos un sadalīšanos skaidroja ar divu pretēju spēku - pievilkšanās un atgrūšanās ("draudzības" un "ienaida"), - mijiedarbību. Viena vai otra spēka dominēšana izskaidro dažādās stadijas Visuma attīstībā. Izvirzīja hipotēzi par dzīvo būtņu likumsakarīgu evolūciju visvairāk dzīvotspējīgo kombināciju dabiskās atlases rezultātā.
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 105. lpp.
- Empedocles. The Extant Fragments. / Maureen Rosemary Wright ed. - New Haven, 1981, ISBN 0-300-02475-4
- Peter Kingsley. Ancient Philosophy, Mystery, and Magic. Empedocles and Pythagorean Tradition. - Oxford, 1995, ISBN 0-19-814988-3
- Romain Rolland, Hans Leo Götzfried. Empedokles von Agrigent und das Zeitalter des Hasses. - Erlangen, 1947
Resursi internetā par šo tēmu
- Empedokles - Stanford Encyclopedia of Philosophy
- Empedocles (of Acragas) - Internet Encyclopedia of Philosophy
- Empedocles. Fragments and Commentary. / Arthur Fairbanks, ed. and trans.
