Atšķirības starp "Merneptaha stēla" versijām
m (→Sīkāki attēli) |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Merneptaha stēla''' - Jaunās valsts XIX dinastijas [[Faraons|faraona]] [[Merneptahs, faraons|Merneptaha]] iekarojumus slavinoša stēla (pelēks granīts). Plašāku uzmanību piesaistījusi ar to, ka tas ir pirmais rakstītais avots, kurā parādās vārds "izraēļi" ("I-S-R-R"). Stēlu atrada 1896. gadā seno Tēbu drupās (mūsdienu Luksoras tuvumā). Tā attiecas uz faraona Merneptaha valdīšanas piekto gadu (~1208./1207. g.p.m.ē.). Slavinošais teksts vēsta par to, kādus ienaidniekus faraons uzveicis, kādas zemes iekarojis, nodrošinot savai zemei un pavalstniekiem mieru un labklājību. Teksts pamatā veltīts faraona kariem ar tā laika nopietnākajiem ienaidniekiem - lībiešiem rietumos, beigās pieminot, ka nostabilizēta arī robežsituācija ar [[Hetu valsts|Hetu valsti]] un ieviesta kārtība [[Levante]]s [[Province|provincēs]]. Jau pats fakts, ka tik nesvarīgu politisku jautājumu kā Kanaānas pilsētu "nomierināšanu" jāpiemin faraonu slavinošā stēlā liecina, ka [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] pozīcijas reģionā sašķobījušās un nav ne tuvu vairs Ramzesa II laiks pirms pāris gadu desmitiem, ka tās varā bija viss reģions līdz pat [[Mazāzija]]i. | '''Merneptaha stēla''' - Jaunās valsts XIX dinastijas [[Faraons|faraona]] [[Merneptahs, faraons|Merneptaha]] iekarojumus slavinoša stēla (pelēks granīts). Plašāku uzmanību piesaistījusi ar to, ka tas ir pirmais rakstītais avots, kurā parādās vārds "izraēļi" ("I-S-R-R"). Stēlu atrada 1896. gadā seno Tēbu drupās (mūsdienu Luksoras tuvumā). Tā attiecas uz faraona Merneptaha valdīšanas piekto gadu (~1208./1207. g.p.m.ē.). Slavinošais teksts vēsta par to, kādus ienaidniekus faraons uzveicis, kādas zemes iekarojis, nodrošinot savai zemei un pavalstniekiem mieru un labklājību. Teksts pamatā veltīts faraona kariem ar tā laika nopietnākajiem ienaidniekiem - lībiešiem rietumos, beigās pieminot, ka nostabilizēta arī robežsituācija ar [[Hetu valsts|Hetu valsti]] un ieviesta kārtība [[Levante]]s [[Province|provincēs]]. Jau pats fakts, ka tik nesvarīgu politisku jautājumu kā Kanaānas pilsētu "nomierināšanu" jāpiemin faraonu slavinošā stēlā liecina, ka [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] pozīcijas reģionā sašķobījušās un nav ne tuvu vairs Ramzesa II laiks pirms pāris gadu desmitiem, ka tās varā bija viss reģions līdz pat [[Mazāzija]]i. | ||
− | Bībeles pētnieku uzmanību visvairāk saista frāze pašās teksta beigās: "Izlaupīta Kanaāna ar visu tās ļaunumu, Askalona ieņemta, Hazera kritusi, Jenoamas vairs nav, it kā tā nemaz nebūtu bijusi, izraēļi izkauti, ciltis izklīdinātas".<ref>Atšķirībā no pārējiem vietvārdiem, kas apzīmēti ar hieroglifu zīmēm, kas nozīmē valstis vai teritorijas, "izraēļi" apzīmēti ar zīmi "ciltis" (vīrieša un sievietes figūriņas un zem tām trīs svītriņas, kas piešķir daudzskaitli), t.i. tā nebija valsts vai valstisks veidojums, bet gan kur aiz Jordānas upes klejojošie [[nomadi]].</ref> | + | Bībeles pētnieku uzmanību visvairāk saista frāze pašās teksta beigās (otrā rinda no apakšas): "Izlaupīta Kanaāna ar visu tās ļaunumu, Askalona ieņemta, Hazera kritusi, Jenoamas vairs nav, it kā tā nemaz nebūtu bijusi, izraēļi izkauti, ciltis izklīdinātas".<ref>Atšķirībā no pārējiem vietvārdiem, kas apzīmēti ar hieroglifu zīmēm, kas nozīmē valstis vai teritorijas, "izraēļi" apzīmēti ar zīmi "ciltis" (vīrieša un sievietes figūriņas un zem tām trīs svītriņas, kas piešķir daudzskaitli), t.i. tā nebija valsts vai valstisks veidojums, bet gan kur aiz Jordānas upes klejojošie [[nomadi]].</ref> |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 31. maijs, plkst. 09.21
Merneptaha stēla - Jaunās valsts XIX dinastijas faraona Merneptaha iekarojumus slavinoša stēla (pelēks granīts). Plašāku uzmanību piesaistījusi ar to, ka tas ir pirmais rakstītais avots, kurā parādās vārds "izraēļi" ("I-S-R-R"). Stēlu atrada 1896. gadā seno Tēbu drupās (mūsdienu Luksoras tuvumā). Tā attiecas uz faraona Merneptaha valdīšanas piekto gadu (~1208./1207. g.p.m.ē.). Slavinošais teksts vēsta par to, kādus ienaidniekus faraons uzveicis, kādas zemes iekarojis, nodrošinot savai zemei un pavalstniekiem mieru un labklājību. Teksts pamatā veltīts faraona kariem ar tā laika nopietnākajiem ienaidniekiem - lībiešiem rietumos, beigās pieminot, ka nostabilizēta arī robežsituācija ar Hetu valsti un ieviesta kārtība Levantes provincēs. Jau pats fakts, ka tik nesvarīgu politisku jautājumu kā Kanaānas pilsētu "nomierināšanu" jāpiemin faraonu slavinošā stēlā liecina, ka Senās Ēģiptes pozīcijas reģionā sašķobījušās un nav ne tuvu vairs Ramzesa II laiks pirms pāris gadu desmitiem, ka tās varā bija viss reģions līdz pat Mazāzijai.
Bībeles pētnieku uzmanību visvairāk saista frāze pašās teksta beigās (otrā rinda no apakšas): "Izlaupīta Kanaāna ar visu tās ļaunumu, Askalona ieņemta, Hazera kritusi, Jenoamas vairs nav, it kā tā nemaz nebūtu bijusi, izraēļi izkauti, ciltis izklīdinātas".[1]
Satura rādītājs
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Atšķirībā no pārējiem vietvārdiem, kas apzīmēti ar hieroglifu zīmēm, kas nozīmē valstis vai teritorijas, "izraēļi" apzīmēti ar zīmi "ciltis" (vīrieša un sievietes figūriņas un zem tām trīs svītriņas, kas piešķir daudzskaitli), t.i. tā nebija valsts vai valstisks veidojums, bet gan kur aiz Jordānas upes klejojošie nomadi.
Sīkāki attēli
Literatūra par šo tēmu
- William G. Dever. Who Were the Early Israelites and Where Did They Come From? - Wm. B. Eerdmans Publishing, 2006, P. 268, ISBN 0802844162