Atšķirības starp "Peregrīni" versijām
No ''Vēsture''
(jauna lapa) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Peregrīni''' (lat. ''peregrinus'' - svešinieki, ārzemnieki) - [[Senā Roma|Senās Romas]] sabiedrotie, kuriem nebija Romas pilsoņu tiesības (analogs sengrieķu [[Metoiki|metoikiem]]). | + | '''Peregrīni''' (lat. ''peregrinus'' - svešinieki, ārzemnieki) - '''1.''' [[Senā Roma|Senās Romas]] sabiedrotie, kuriem nebija Romas pilsoņu tiesības (analogs sengrieķu [[Metoiki|metoikiem]]); '''2.''' svētceļnieki un [[krustneši]] Rietumeiropā [[Viduslaiki|viduslaikos]]. |
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
| − | Peregrīniem nevajadzēja iestāties privātā [[Patrons|patronātā]], lai iegūtu īpašumu un varētu slēgt darījumus. Dzīvoja pēc t.s. ''tautu tiesībām''. 242. g.p.m.ē. izveidoja īpašu perigrīnu [[Prētors|prētora]] maģistratūru (''praetor peregrinus''). | + | Peregrīniem nevajadzēja iestāties privātā [[Patrons|patronātā]], lai iegūtu īpašumu un varētu slēgt darījumus. Dzīvoja pēc t.s. ''tautu tiesībām''. 242. g.p.m.ē. izveidoja īpašu perigrīnu [[Prētors|prētora]] maģistratūru (''praetor peregrinus''). Par peregrīnu varēja kļūt arī Romas pilsonis, šo statusa maiņu saņemot kā sodu par dažiem noziegumiem. |
| − | |||
| − | Par peregrīnu varēja kļūt arī Romas pilsonis, šo statusa maiņu saņemot kā sodu par dažiem noziegumiem. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9. lpp. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9., 15. lpp. |
[[Kategorija:Sabiedrība]] | [[Kategorija:Sabiedrība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 27. augusts, plkst. 06.42
Peregrīni (lat. peregrinus - svešinieki, ārzemnieki) - 1. Senās Romas sabiedrotie, kuriem nebija Romas pilsoņu tiesības (analogs sengrieķu metoikiem); 2. svētceļnieki un krustneši Rietumeiropā viduslaikos.
Komentāri
Peregrīniem nevajadzēja iestāties privātā patronātā, lai iegūtu īpašumu un varētu slēgt darījumus. Dzīvoja pēc t.s. tautu tiesībām. 242. g.p.m.ē. izveidoja īpašu perigrīnu prētora maģistratūru (praetor peregrinus). Par peregrīnu varēja kļūt arī Romas pilsonis, šo statusa maiņu saņemot kā sodu par dažiem noziegumiem.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9., 15. lpp.
