Atšķirības starp "Landtāgs" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Landtāgs''' (vāc. ''Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "diena") -atkarībā no konteksta: | '''Landtāgs''' (vāc. ''Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "diena") -atkarībā no konteksta: | ||
* '''1.''' [[Muižniecība|muižnieku]] [[kārta]]s augstākā tiesa [[Livonija]]s zemēs. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos muižnieku strīdus. | * '''1.''' [[Muižniecība|muižnieku]] [[kārta]]s augstākā tiesa [[Livonija]]s zemēs. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos muižnieku strīdus. | ||
| − | * '''2.''' Zemes kungu, vasaļu, pilsētu pārstāvju sapulce viduslaikos vācu zemēs, kurā tika apspriesti aktuāli zemju savstarpējie ("iekšpolitiski") un kopīgi "ārpolitiski" jautājumi, izšķirti savstarpējie strīdi u.c. [[Livonija]]s zemēs sākotnēji, kopš XIII gs. vienas zemes [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce. Kopš XV gs. pirmās puses | + | * '''2.''' Zemes kungu, vasaļu, pilsētu pārstāvju sapulce viduslaikos vācu zemēs, kurā tika apspriesti aktuāli zemju savstarpējie ("iekšpolitiski") un kopīgi "ārpolitiski" jautājumi, izšķirti savstarpējie strīdi u.c. [[Livonija]]s zemēs sākotnēji, kopš XIII gs. vienas zemes [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce. Kopš XV gs. pirmās puses Livonijas zemju pārstāvju diezgan regulāra kopsapulce - [[Livonijas landtāgs]], - [[bruņniecība]]s vai pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopīgas ārpolitikas īstenošanai.<ref>Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pazīmes.</ref> Kopš 1562.g. Livonijā atsevišķi [[Vidzemes landtāgs]] un [[Kurzemes landtāgs]]. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 1710. gadā ''landtāgs'' turpināja pastāvēt kā kārtu sapulce ar vietēja rakstura likumdošanas tiesībām, taču tā lēmumi stājās spēkā tikai pēc imperatora akcepta.. XIX gs. [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] ''landtāgi'' tika likvidēti. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 15. jūnijs, plkst. 20.53
Landtāgs (vāc. Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "diena") -atkarībā no konteksta:
- 1. muižnieku kārtas augstākā tiesa Livonijas zemēs. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos muižnieku strīdus.
- 2. Zemes kungu, vasaļu, pilsētu pārstāvju sapulce viduslaikos vācu zemēs, kurā tika apspriesti aktuāli zemju savstarpējie ("iekšpolitiski") un kopīgi "ārpolitiski" jautājumi, izšķirti savstarpējie strīdi u.c. Livonijas zemēs sākotnēji, kopš XIII gs. vienas zemes sizerena un tā vasaļu sapulce. Kopš XV gs. pirmās puses Livonijas zemju pārstāvju diezgan regulāra kopsapulce - Livonijas landtāgs, - bruņniecības vai pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopīgas ārpolitikas īstenošanai.[1] Kopš 1562.g. Livonijā atsevišķi Vidzemes landtāgs un Kurzemes landtāgs. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 1710. gadā landtāgs turpināja pastāvēt kā kārtu sapulce ar vietēja rakstura likumdošanas tiesībām, taču tā lēmumi stājās spēkā tikai pēc imperatora akcepta.. XIX gs. Baltijas provincēs landtāgi tika likvidēti.
Literatūra par šo tēmu
Resursi internetā par šo tēmu
- ↑ Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pazīmes.
