Atšķirības starp "Indiešu filosofija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Indiešu filosofija''' - dažādu filosofijas skolu un koncepciju kopums, kas radies un attīstījies [[Senā Indija|Senajā Indijā]]. Mēdz izšķirt četrus periodus: 1) vēdu periodu; 2) klasisko jeb brahmanisma un budisma periodu (VI gs.p.m.ē.-X gs.); 3)pēcklasisko jeb hinduisma periodu (X-XVIII gs.); 4) jauno un mūsdienu periodu. | '''Indiešu filosofija''' - dažādu filosofijas skolu un koncepciju kopums, kas radies un attīstījies [[Senā Indija|Senajā Indijā]]. Mēdz izšķirt četrus periodus: 1) vēdu periodu; 2) klasisko jeb brahmanisma un budisma periodu (VI gs.p.m.ē.-X gs.); 3)pēcklasisko jeb hinduisma periodu (X-XVIII gs.); 4) jauno un mūsdienu periodu. | ||
| − | Pirmās norādes par vienotās pasaules kārtības koncepciju - ''ritu'', - sastopam [[Vēdas|vēdās]], kur tas pieminēts himnās dieviem. Vēdu reliģiski filosofiskajos komentāros [[Upanišādas|upanišādās]] tika noformulētas idejas, kas daudzējādā ziņā nosacīja visu tālāko ''indiešu filosofijas'' attīstību (ideja par pasaules dvēseles - [[Brahmans|brahmana]] un individuālās dvēseles - [[Atmans|atmana]] vienotību; | + | |
| + | Pirmās norādes par vienotās pasaules kārtības koncepciju - ''ritu'', - sastopam [[Vēdas|vēdās]], kur tas pieminēts himnās dieviem. Vēdu reliģiski filosofiskajos komentāros [[Upanišādas|upanišādās]] tika noformulētas idejas, kas daudzējādā ziņā nosacīja visu tālāko ''indiešu filosofijas'' attīstību (ideja par pasaules dvēseles - [[Brahmans|brahmana]] un individuālās dvēseles - [[Atmans|atmana]] vienotību; ideja par dvēseles nemirstību, par tās pārdzimšanu no viena ķermeņa citā saskaņā ar [[karma]]s jeb cēloņu-seku likumu). | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. augusts, plkst. 15.08
Indiešu filosofija - dažādu filosofijas skolu un koncepciju kopums, kas radies un attīstījies Senajā Indijā. Mēdz izšķirt četrus periodus: 1) vēdu periodu; 2) klasisko jeb brahmanisma un budisma periodu (VI gs.p.m.ē.-X gs.); 3)pēcklasisko jeb hinduisma periodu (X-XVIII gs.); 4) jauno un mūsdienu periodu.
Pirmās norādes par vienotās pasaules kārtības koncepciju - ritu, - sastopam vēdās, kur tas pieminēts himnās dieviem. Vēdu reliģiski filosofiskajos komentāros upanišādās tika noformulētas idejas, kas daudzējādā ziņā nosacīja visu tālāko indiešu filosofijas attīstību (ideja par pasaules dvēseles - brahmana un individuālās dvēseles - atmana vienotību; ideja par dvēseles nemirstību, par tās pārdzimšanu no viena ķermeņa citā saskaņā ar karmas jeb cēloņu-seku likumu).
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 167.-168. lpp.
