Atšķirības starp "Šumera" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 21. rindiņa: | 21. rindiņa: | ||
* [[Akšaka]] | * [[Akšaka]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Šumera''' (angl. ''Sumer'', vāc. un fr. ''Sumer'', kr. ''Шумер'') - vēsturisks apvidus [[Mezopotāmija|Dienvidmezopotāmijā]], mūsdienu Irākas teritorijā, [[šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] - [[Ūra]], [[Lagaša]], [[Umma]] u.c., - konglomerāts, viens no senākajiem civilizācijas rašanās punktiem. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Te izveidojās rakstība (t.s. ''[[ķīļraksts]]''), centralizēta valsts pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, skaitīšanas sistēma, metālapstrāde, irigācija, sabiedrības noslāņošanās un [[verdzība]]. Ap XXIV gs.p.m.ē. Šumeru iekaroja [[Akadas valsts|Akadas]] [[valdnieks]] Sargons. | + | '''Šumera''' (angl. ''Sumer'', vāc. un fr. ''Sumer'', kr. ''Шумер'') - vēsturisks apvidus [[Mezopotāmija|Dienvidmezopotāmijā]], mūsdienu Irākas teritorijā, [[šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] - [[Ūra]], [[Lagaša]], [[Umma]] u.c., - konglomerāts, viens no senākajiem civilizācijas rašanās punktiem. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Te izveidojās rakstība (t.s. ''[[ķīļraksts]]''), [[nubanda]]s vadīta centralizēta valsts pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, skaitīšanas sistēma, metālapstrāde, irigācija, sabiedrības noslāņošanās un [[verdzība]]. Ap XXIV gs.p.m.ē. Šumeru iekaroja [[Akadas valsts|Akadas]] [[valdnieks]] Sargons. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. augusts, plkst. 11.15
| |
| šumeru pilsētvalstis (2750.-2615. p.m.ē.): |
|
Šumera (angl. Sumer, vāc. un fr. Sumer, kr. Шумер) - vēsturisks apvidus Dienvidmezopotāmijā, mūsdienu Irākas teritorijā, šumeru pilsētvalstu - Ūra, Lagaša, Umma u.c., - konglomerāts, viens no senākajiem civilizācijas rašanās punktiem. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Te izveidojās rakstība (t.s. ķīļraksts), nubandas vadīta centralizēta valsts pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, skaitīšanas sistēma, metālapstrāde, irigācija, sabiedrības noslāņošanās un verdzība. Ap XXIV gs.p.m.ē. Šumeru iekaroja Akadas valdnieks Sargons.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
- Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
- Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
- Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9
- Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
- Kramer, Samuel Noah. The Sumerians: Their History, Culture and Character. - University of Chicago Press, 1963, ISBN 0-226-45238-7
- Sumer: Cities of Eden (Timelife Lost Civilizations). - Time-Life Books: Alexandria, VA, 1993, ISBN 0809498871
- Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
- Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
- Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5.
- Helmut Uhlig. Die Sumerer. - Lübbe: Bergisch-Gladbach, 1992, ISBN 3-404-64117-5.
Resursi internetā par šo tēmu
- Pr. Jānis Aglonietis OP (tēvs Alberts). Bībeles arheoloģija.
- Senās Mezopotāmijas (Divupes) kultūra - liis.lv
- The History Files Ancient Mesopotamia
- Ancient Sumer History
- Sumerian Language Page by John A. Halloran
- The Electronic Text Corpus of Sumerian Literature. - Faculty of Oriental Studies, University of Oxford
- The Pennsylvania Sumerian Dictionary. - Babylonian Section of the University of Pennsylvania Museum of Anthropology and Archaeology
- The Cuneiform Digital Library Initiative. - University of California at Los Angeles and the Max Plank Institute for the History of Science
- Duncan J. Melville. Sumerian metrological numeration systems
- La Mésopotamie - Sumer, aspects religieux
- Jean-Louis Huot. Les Sumériens, des cités-États au royaume d'Ur
- Шумер - Словари и энциклопедии на Академике
- Значение слова "Шумер" в Большой Советской Энциклопедии
- Древний Шумер - мифы, тексты и другую информацию связанную с древнейшей цивилизацией Шумером
- Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека
- Шумер - библиотека Кротова, переводы
- Раннединастический период в Нижней Месопотамии
- Образование Шумерийского царства при Лугаль-заггиси
