Atšķirības starp "Lauka karatiesa" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
* [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] - ''lauka karastiesa'' radīta 27.01.1812. (par paraugu ņemot Francijas Republikas V gada 13. brimēra likumu). Darbojās, apspiežot 1905. gada revolūcijas nemierus, laikā no 19.08.1906. līdz 20.04.1907. un 1. Pasaules kara laikā (no 20.07.1914.). Tās nebija pastāvīgas tiesas, bet izveidotas konkrētu lietu izskatīšanai diennakts laikā pēc nozieguma konstatācijas. ''Lauka karatiesas'' sastāvā bija 5 virsnieki: priekšsēdētājs un locekļi. Iepriekšējā izmeklēšana nenotika. Tiesa tika spriesta, balstoties uz [[žandarmērija]]s un slepeno aģentu ziņām. Lietu vajadzēja izskatīt slēgtā sēdē 2 diennakšu laikā. Spriedums, kas stājās spēkā tūlīt pēc pasludināšanas, tika izpildīts ne vēlāk kā diennakts laikā (visbiežāk tas bija nāvessods). | * [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] - ''lauka karastiesa'' radīta 27.01.1812. (par paraugu ņemot Francijas Republikas V gada 13. brimēra likumu). Darbojās, apspiežot 1905. gada revolūcijas nemierus, laikā no 19.08.1906. līdz 20.04.1907. un 1. Pasaules kara laikā (no 20.07.1914.). Tās nebija pastāvīgas tiesas, bet izveidotas konkrētu lietu izskatīšanai diennakts laikā pēc nozieguma konstatācijas. ''Lauka karatiesas'' sastāvā bija 5 virsnieki: priekšsēdētājs un locekļi. Iepriekšējā izmeklēšana nenotika. Tiesa tika spriesta, balstoties uz [[žandarmērija]]s un slepeno aģentu ziņām. Lietu vajadzēja izskatīt slēgtā sēdē 2 diennakšu laikā. Spriedums, kas stājās spēkā tūlīt pēc pasludināšanas, tika izpildīts ne vēlāk kā diennakts laikā (visbiežāk tas bija nāvessods). | ||
| − | * [[Latvijas Republika|Latvijas Republikā]] - ''Latvijas Kara tiesa'' (LKT) izveidota 13.02.1919. Liepājā pēc Tautas apsardzības ministra J.Zālīša pavēles. Tās priekšsēdētājs bija [[virsleitnants]] A.Grāmatiņš, tiesas locekļi bija Stiebris un V.Beķeris, kara izmeklēšanas tiesnesis bija virsleitnants J.Dzintars (arī Dzinters), prokurors bija virsleitnants V.Dāle, darbvedis bija V.Tepfers. Tiesa darbojās saskaņā ar Krievijas impērijas kara apgabalu tiesām noteikto kompetenci pēc 1869. gada ''Kara likumu'' kopojuma XXIV grāmatas. Tā kā [[Latvijas Pagaidu valdība]]i nebija reālas militārās un tiesu varas, ''Latvijas Kara tiesa'' reāli nedarbojās, strādāja tikai kara izmeklēšanas tiesnesis, bet pēc [[16. aprīļa apvērsums|16. aprīļa apvērsuma]] ''LKT'' darbība tika pārtraukta. Atsāka savu darbību pēc [[Cēsu kaujas|kaujām pie Cēsīm]] 06.1919. - atradās Rīgā, Vaļņu ielā 2, bet pēc [[bermontiāde]]s vispirms tika izvietota Antonijas ielā 1, tad Tērbatas ielā 17 (A.Ķēniņa skolā), decembra beigās LKT un prokuratūra pārcēlās uz Kr.Barona ielu 20, bet vēlāk uz Citadeli, Miķeļa ielā 14. | + | * [[Latvijas Republika|Latvijas Republikā]] - ''Latvijas Kara tiesa'' (LKT) izveidota 13.02.1919. Liepājā pēc Tautas apsardzības ministra J.Zālīša pavēles. Tās priekšsēdētājs bija [[virsleitnants]] A.Grāmatiņš, tiesas locekļi bija Stiebris un V.Beķeris, kara izmeklēšanas tiesnesis bija virsleitnants J.Dzintars (arī Dzinters), prokurors bija virsleitnants V.Dāle, darbvedis bija V.Tepfers. Tiesa darbojās saskaņā ar Krievijas impērijas kara apgabalu tiesām noteikto kompetenci pēc 1869. gada ''Kara likumu'' kopojuma XXIV grāmatas. Tā kā [[Latvijas Pagaidu valdība]]i nebija reālas militārās un tiesu varas, ''Latvijas Kara tiesa'' reāli nedarbojās, strādāja tikai kara izmeklēšanas tiesnesis, bet pēc [[16. aprīļa apvērsums|16. aprīļa apvērsuma]] ''LKT'' darbība tika pārtraukta. Atsāka savu darbību pēc [[Cēsu kaujas|kaujām pie Cēsīm]] 06.1919. - atradās Rīgā, Vaļņu ielā 2, bet pēc [[bermontiāde]]s vispirms tika izvietota Antonijas ielā 1, tad Tērbatas ielā 17 (A.Ķēniņa skolā), decembra beigās ''LKT'' un prokuratūra pārcēlās uz Kr.Barona ielu 20, bet vēlāk uz Citadeli, Miķeļa ielā 14. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 19. septembris, plkst. 09.57
Lauka karatiesa (vāc. Standgericht, angl. court martial, kr. военно полевой суд) - represīva militāra tiesa ar vienkāršotu un paātrinātu lietu izskatīšanas kārtību. Parasti izveidota armijas kontrolētajā teritorijā kara vai izņēmuma stāvokļa (karastāvokļa ieviešana, apspiežot sociālus nemierus) gadījumā.
- Krievijas impērijā - lauka karastiesa radīta 27.01.1812. (par paraugu ņemot Francijas Republikas V gada 13. brimēra likumu). Darbojās, apspiežot 1905. gada revolūcijas nemierus, laikā no 19.08.1906. līdz 20.04.1907. un 1. Pasaules kara laikā (no 20.07.1914.). Tās nebija pastāvīgas tiesas, bet izveidotas konkrētu lietu izskatīšanai diennakts laikā pēc nozieguma konstatācijas. Lauka karatiesas sastāvā bija 5 virsnieki: priekšsēdētājs un locekļi. Iepriekšējā izmeklēšana nenotika. Tiesa tika spriesta, balstoties uz žandarmērijas un slepeno aģentu ziņām. Lietu vajadzēja izskatīt slēgtā sēdē 2 diennakšu laikā. Spriedums, kas stājās spēkā tūlīt pēc pasludināšanas, tika izpildīts ne vēlāk kā diennakts laikā (visbiežāk tas bija nāvessods).
- Latvijas Republikā - Latvijas Kara tiesa (LKT) izveidota 13.02.1919. Liepājā pēc Tautas apsardzības ministra J.Zālīša pavēles. Tās priekšsēdētājs bija virsleitnants A.Grāmatiņš, tiesas locekļi bija Stiebris un V.Beķeris, kara izmeklēšanas tiesnesis bija virsleitnants J.Dzintars (arī Dzinters), prokurors bija virsleitnants V.Dāle, darbvedis bija V.Tepfers. Tiesa darbojās saskaņā ar Krievijas impērijas kara apgabalu tiesām noteikto kompetenci pēc 1869. gada Kara likumu kopojuma XXIV grāmatas. Tā kā Latvijas Pagaidu valdībai nebija reālas militārās un tiesu varas, Latvijas Kara tiesa reāli nedarbojās, strādāja tikai kara izmeklēšanas tiesnesis, bet pēc 16. aprīļa apvērsuma LKT darbība tika pārtraukta. Atsāka savu darbību pēc kaujām pie Cēsīm 06.1919. - atradās Rīgā, Vaļņu ielā 2, bet pēc bermontiādes vispirms tika izvietota Antonijas ielā 1, tad Tērbatas ielā 17 (A.Ķēniņa skolā), decembra beigās LKT un prokuratūra pārcēlās uz Kr.Barona ielu 20, bet vēlāk uz Citadeli, Miķeļa ielā 14.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 112. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920: enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 144.-145. lpp. ISBN 9984-00-395-7
