Atšķirības starp "Vācija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
26. rindiņa: 26. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Nazi_Germany.png|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Nazi_Germany.png|200px]]
 
|}
 
|}
'''Vācija''' (''Deutschland'' - burt. "vācu zeme") jeb '''Lielvācija''' (''Großdeutschland'') - valsts Centrāleiropā laikā no 1933. līdz 1945. gadam.
+
'''Vācija''' (''Deutschland'' - burt. "vācu zeme") jeb '''Lielvācija''' (''Großdeutschland'') - valsts Centrāleiropā laikā no 1933. līdz 1945. gadam. Sava laika propagandas literatūrā, vēlāk arī vēstures literatūrā un publicistikā bieži dēvēta par "Trešo reihu" (no vāc. ''[[Reihs|Reich]]'' - "valsts"; ''Dritte Reich'' - "trešā lielvalsts"), pēc 1943. gada arī '''Lielvācu reihs'''  (''Großdeutsches Reich'') jeb '''Lielvācija''' (''Großdeutschland''), bieži arī '''Tūkstošgadu reihs''' (''Tausendjahrige Reich''). Valsti šādi sāka dēvēt kopš 1934. gada, kad [[Veimāras Republika|Veimāras Republikā]] 1932. gada [[Reihstāgs|Reihstāga]] vēlēšanās [[NSVSP]] ieguva 37,4% vēlētāju balstu un partijas līderis [[Hitlers Ādolfs|Ā.Hitlers]] 30.01.1933. kļuva par valsts reihskancleru, gada laikā iedibinot [[Totalitārisms|totalitāru]] politisku režīmu. [[Veimāras konstitūcija]] ''de iure'' atcelta netika, taču ''de facto'' to pārstāja ievērot. Likumdošanas darbs no parlamenta komisijām pārvietojās uz valsts kanceleju un NSVSP centrālo aparātu. 1933.-1935. gados tika likvidēts [[Reihsrāts]] un zemju [[Landtāgs|landtāgi]], bet vietējo pārvaldi sāka īstenot no galvaspilsētas iecelti ierēdņi. Valsts prezidenta Paula fon Hindenburga nāves dienā 1.08.1934. reihskanclers Ā.Hitlers kļuva par valsts galvu ar neierobežotām pilnvarām uz mūžu un ar tiesībām iecelt savu pēcnācēju. Vācija bija galvenais [[Otrais Pasaules karš|II Pasaules kara]] izraisītājs, cieta šajā karā sakāvi, tika okupēta, beidzot pastāvēt kā valsts. Tās teritoriju pārņēma [[okupācijas pārvalde Vācijā]].
 
 
Sava laika propagandas literatūrā, vēlāk arī vēstures literatūrā un publicistikā bieži dēvēta par "Trešo reihu" (no vāc. ''[[Reihs|Reich]]'' - "valsts"; ''Dritte Reich'' - "trešā lielvalsts"), pēc 1943. gada arī '''Lielvācu reihs'''  (''Großdeutsches Reich'') jeb '''Lielvācija''' (''Großdeutschland''), bieži arī '''Tūkstošgadu reihs''' (''Tausendjahrige Reich'').
 
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
  
 +
*Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 54. lpp.
 +
----
 
* Martin Broszat. Der Staat Hitlers. Grundlegung und Entwicklung seiner inneren Verfassung. dtv, Reihe Weltgeschichte des 20. Jahrhunderts. - München, 1989, ISBN 3-423-04009-2.
 
* Martin Broszat. Der Staat Hitlers. Grundlegung und Entwicklung seiner inneren Verfassung. dtv, Reihe Weltgeschichte des 20. Jahrhunderts. - München, 1989, ISBN 3-423-04009-2.
 
* Ian Kershaw. Hitlers Macht. Das Profil der NS-Herrschaft. - München, 1992
 
* Ian Kershaw. Hitlers Macht. Das Profil der NS-Herrschaft. - München, 1992

Versija, kas saglabāta 2009. gada 30. septembris, plkst. 19.46

Deutschland
Großdeutschland
Reichsadler.png
pastāv: 1933.-1945. g.
galvaspilsēta: Berlīne
valsts prezidenti:
valsts kancleri:
Nazi Germany.png

Vācija (Deutschland - burt. "vācu zeme") jeb Lielvācija (Großdeutschland) - valsts Centrāleiropā laikā no 1933. līdz 1945. gadam. Sava laika propagandas literatūrā, vēlāk arī vēstures literatūrā un publicistikā bieži dēvēta par "Trešo reihu" (no vāc. Reich - "valsts"; Dritte Reich - "trešā lielvalsts"), pēc 1943. gada arī Lielvācu reihs (Großdeutsches Reich) jeb Lielvācija (Großdeutschland), bieži arī Tūkstošgadu reihs (Tausendjahrige Reich). Valsti šādi sāka dēvēt kopš 1934. gada, kad Veimāras Republikā 1932. gada Reihstāga vēlēšanās NSVSP ieguva 37,4% vēlētāju balstu un partijas līderis Ā.Hitlers 30.01.1933. kļuva par valsts reihskancleru, gada laikā iedibinot totalitāru politisku režīmu. Veimāras konstitūcija de iure atcelta netika, taču de facto to pārstāja ievērot. Likumdošanas darbs no parlamenta komisijām pārvietojās uz valsts kanceleju un NSVSP centrālo aparātu. 1933.-1935. gados tika likvidēts Reihsrāts un zemju landtāgi, bet vietējo pārvaldi sāka īstenot no galvaspilsētas iecelti ierēdņi. Valsts prezidenta Paula fon Hindenburga nāves dienā 1.08.1934. reihskanclers Ā.Hitlers kļuva par valsts galvu ar neierobežotām pilnvarām uz mūžu un ar tiesībām iecelt savu pēcnācēju. Vācija bija galvenais II Pasaules kara izraisītājs, cieta šajā karā sakāvi, tika okupēta, beidzot pastāvēt kā valsts. Tās teritoriju pārņēma okupācijas pārvalde Vācijā.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 54. lpp.

  • Martin Broszat. Der Staat Hitlers. Grundlegung und Entwicklung seiner inneren Verfassung. dtv, Reihe Weltgeschichte des 20. Jahrhunderts. - München, 1989, ISBN 3-423-04009-2.
  • Ian Kershaw. Hitlers Macht. Das Profil der NS-Herrschaft. - München, 1992
  • Ian Kershaw. Der NS-Staat – Geschichtsinterpretationen und Kontroversen im Überblick. - Rowohlt, Reinbek, 1999, ISBN 3-499-60796-4
  • Norbert Frei. Der Führerstaat. Nationalsozialistische Herrschaft 1933 bis 1945. - München, 2001, ISBN 3-423-30785-4
  • Klaus Hildebrand. Das Dritte Reich. - Oldenbourg, 2003, ISBN 3-486-49096-6
  • Richard J. Evans. Das Dritte Reich – Aufstieg. - München, 2004, ISBN 3-421-05652-8
  • Ursula Wolf. Litteris Et Patriae: Das Janusgesicht der Historie. - Franz Steiner Verlag, 1996, ISBN 3-515-06875-9, ISBN 978-3-515-06875-8

  • Энциклопедия Третьего рейха. - Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3

Resursi internetā par šo tēmu