Atšķirības starp "Vietniecība" versijām
m |
m (→Vietniecību kartes) |
||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
Attēls:Arkhangelsk_1792.jpg|Arhangeļskas vietniecība | Attēls:Arkhangelsk_1792.jpg|Arhangeļskas vietniecība | ||
| + | Attēls:Chernigoff_1792.jpg|Čerņigovas vietniecība | ||
| + | Attēls:Ekaterinslavsk_1792.jpg|Jekaterinoslavskas vietniecība | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. oktobris, plkst. 14.19
Vietniecība (kr. наместничество, vāc. Stattahalterschafte) - administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā kopš 1775. gada, un parasti aptvēra 2-3 guberņas. Vietniecību pārvaldīja vietvaldis (наместник) ar ļoti plašām pilnvarām, t.sk. varu pār reģionā izvietoto karaspēku. 7.11.1775. Katrīna II parakstīja ukazu, saskaņā ar kuru guberņu teritorija tika samazināta, to skaits divkāršots, likvidētas provinces (kādas pastāvēja vairākās guberņās kā iekšējie teritoriāli administratīvie apgabali) un mainīts apriņķu plānojums. Pēc tam guberņu grupas tika apvienotas vietniecībās. Reforma tika pabeigta 1785. gadā un tās rezultātā Krievijas impērija bija sadalīta 38 vietniecībās, 3 guberņās (Maskavas, Pēterburgas un Pleskavas), kā arī Taurijas apgabalā (kam bija vietniecības tiesības). Katrīnas II valdīšanas beigās pastāvēja 50 vietniecības un guberņas, kā arī 1 apgabals. 1796. gadā vietniecības tika likvidētas, taču atkal izveidotas impērijas iekarotajās Žečpospoļitas zemēs (1815.-1874.), Tālajos Austrumos (1905.-1906.) un Kaukāzā (1844.-1883., 1905.-1917.).
Skat. arī:
Vietniecību kartes
Arhangeļskas vietniecība
Čerņigovas vietniecība
Jekaterinoslavskas vietniecība
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 70. lpp.
