Atšķirības starp "Vietniecība" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Vietniecību kartes)
m (Vietniecību kartes)
28. rindiņa: 28. rindiņa:
 
Attēls:Polotsk_1792.jpg|Polockas vietniecība
 
Attēls:Polotsk_1792.jpg|Polockas vietniecība
 
Attēls:Pskoff_1792.jpg|Pleskavas vietniecība
 
Attēls:Pskoff_1792.jpg|Pleskavas vietniecība
Attēls:Revel_1792.jpg|Rēveles vietniecība
 
 
Attēls:Riasan_1792.jpg|Rjazaņas vietniecība
 
Attēls:Riasan_1792.jpg|Rjazaņas vietniecība
 +
Attēls:Saratoff_1792.jpg|Saratovas vietniecība
 +
Attēls:Simbirsk_1792.jpg|Simbirskas vietniecība
 +
Attēls:Smolensk_1792.jpg|Smoļenskas vietniecība
 +
Attēls:Tamboff_1792.jpg|Tambovas vietniecība
 +
Attēls:Tobolsk_1792.jpg|Toboļskas vietniecība
 +
Attēls:Tula_1792.jpg|Tulas vietniecība
 +
Attēls:Tver_1792.jpg|Tveras vietniecība
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>
  

Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. oktobris, plkst. 16.14

Vietniecība (kr. наместничество, vāc. Stattahalterschafte) - administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā kopš 1775. gada, un parasti aptvēra 2-3 guberņas. Vietniecību pārvaldīja vietvaldis (наместник) ar ļoti plašām pilnvarām, t.sk. varu pār reģionā izvietoto karaspēku. 7.11.1775. Katrīna II parakstīja ukazu, saskaņā ar kuru guberņu teritorija tika samazināta, to skaits divkāršots, likvidētas provinces (kādas pastāvēja vairākās guberņās kā iekšējie teritoriāli administratīvie apgabali) un mainīts apriņķu plānojums. Pēc tam guberņu grupas tika apvienotas vietniecībās. Reforma tika pabeigta 1785. gadā un tās rezultātā Krievijas impērija bija sadalīta 38 vietniecībās, 3 guberņās (Maskavas, Pēterburgas un Pleskavas), kā arī Taurijas apgabalā (kam bija vietniecības tiesības). Katrīnas II valdīšanas beigās pastāvēja 50 vietniecības un guberņas, kā arī 1 apgabals. 1796. gadā vietniecības tika likvidētas, taču atkal izveidotas impērijas iekarotajās Žečpospoļitas zemēs (1815.-1874.), Tālajos Austrumos (1905.-1906.) un Kaukāzā (1844.-1883., 1905.-1917.).

Skat. arī:

Vietniecību kartes

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 70. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu