Atšķirības starp "Krievzeme" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Krievzeme''' jeb '''Senā Krievzeme''' (kr. ''Русь, Древняя Русь'') - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums, atkarībā no konteksta: | '''Krievzeme''' jeb '''Senā Krievzeme''' (kr. ''Русь, Древняя Русь'') - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums, atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' Austrumslāvu valstisks veidojums IX-X gs., t.s. [[Kijevas | + | * '''1.''' Austrumslāvu valstisks veidojums IX-X gs., t.s. [[Kijevas Krievzeme]]. |
* '''2.''' Visas austrumslāvu apdzīvotās zemes XII-XIV gs. | * '''2.''' Visas austrumslāvu apdzīvotās zemes XII-XIV gs. | ||
* '''3.''' Senkrievu cilšu apdzīvotās teritorijas ziemeļaustrumu daļa (Rostovas-Suzdaļas un Novgorodas zemes) pēc [[Mongoļi|mongoļu]] iebrukuma XIII gs. Pārējās senkrievu zemes tika dēvētas par '''Balto Krievzemi''' (''Белая Русь''), '''Mazo Krievzemi''' (''Малая Русь'') un '''Melno Krievzemi''' (''Черная Русь''). | * '''3.''' Senkrievu cilšu apdzīvotās teritorijas ziemeļaustrumu daļa (Rostovas-Suzdaļas un Novgorodas zemes) pēc [[Mongoļi|mongoļu]] iebrukuma XIII gs. Pārējās senkrievu zemes tika dēvētas par '''Balto Krievzemi''' (''Белая Русь''), '''Mazo Krievzemi''' (''Малая Русь'') un '''Melno Krievzemi''' (''Черная Русь''). | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 1. novembris, plkst. 11.42
Krievzeme jeb Senā Krievzeme (kr. Русь, Древняя Русь) - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums, atkarībā no konteksta:
- 1. Austrumslāvu valstisks veidojums IX-X gs., t.s. Kijevas Krievzeme.
- 2. Visas austrumslāvu apdzīvotās zemes XII-XIV gs.
- 3. Senkrievu cilšu apdzīvotās teritorijas ziemeļaustrumu daļa (Rostovas-Suzdaļas un Novgorodas zemes) pēc mongoļu iebrukuma XIII gs. Pārējās senkrievu zemes tika dēvētas par Balto Krievzemi (Белая Русь), Mazo Krievzemi (Малая Русь) un Melno Krievzemi (Черная Русь).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57. lpp.
