Atšķirības starp "Kalniņš Jānis Ansis" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Kalnins_Janis_Ansis.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Kalnins_Janis_Ansis.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Jānis Ansis Kalniņš''' (1879.-1945.) - Latvijas Republikas [[goda konsuls]] Breslavā, Polijas Republikā. | + | '''Jānis Ansis Kalniņš''' (1879.-1945.) - Latvijas Republikas [[goda konsuls]] Breslavā, Polijas Republikā, uzņēmējs. |
| − | Dzimis 1879. gada 24. novembrī Lejas [[Pagasts|pagastā]] (Lejasciemā) skolotāja ģimenē (tēvs - Jānis, māte - Kristīne, dzim. Menģele). | + | Dzimis 1879. gada 24. novembrī Lejas [[Pagasts|pagastā]] (Lejasciemā) skolotāja ģimenē (tēvs - Jānis, māte - Kristīne, dzim. Menģele). Pēc tēva nāves ģimene pārcēlās uz dzīvi pie mātes vecākiem Kārļu pagasta "Mūrniekos". Absolvējis Āraišu [[draudze]]s skolu, pēc tam Nikolaja ģimnāziju Rīgā. Emigrējis uz [[Vācijas impērija|Vācijas impēriju]], kur strādājis alus darītavā. Absolvējis Berlīnes Lauksaimniecības augstskolu. Pēc sievastēva nāves pārņēmis tā alus darītavas Leobšicā (mūsd. Glubčice) un Branicā Augšsilēzijā (mūsd. abas pilsētas atrodas Polijas teritorijā). 20. gadu sākumā pieņēmis Latvijas Republikas (LR) pilsonību. Laikā no 1922. gada decembra līdz 1928. gada maijam LR goda konsuls Breslavā (atbrīvots šiem pienākumiem pēc paša lūguma finansiālu grūtību dēļ). Apbalvots ar IV šķiras [[TZo]]. 1945. gadā pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] iebrukuma Polijā un Breslavas okupācijas apcietināts. Drīz miris cietumā Katovicē. |
==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. decembris, plkst. 07.09
Jānis Ansis Kalniņš (1879.-1945.) - Latvijas Republikas goda konsuls Breslavā, Polijas Republikā, uzņēmējs.
Dzimis 1879. gada 24. novembrī Lejas pagastā (Lejasciemā) skolotāja ģimenē (tēvs - Jānis, māte - Kristīne, dzim. Menģele). Pēc tēva nāves ģimene pārcēlās uz dzīvi pie mātes vecākiem Kārļu pagasta "Mūrniekos". Absolvējis Āraišu draudzes skolu, pēc tam Nikolaja ģimnāziju Rīgā. Emigrējis uz Vācijas impēriju, kur strādājis alus darītavā. Absolvējis Berlīnes Lauksaimniecības augstskolu. Pēc sievastēva nāves pārņēmis tā alus darītavas Leobšicā (mūsd. Glubčice) un Branicā Augšsilēzijā (mūsd. abas pilsētas atrodas Polijas teritorijā). 20. gadu sākumā pieņēmis Latvijas Republikas (LR) pilsonību. Laikā no 1922. gada decembra līdz 1928. gada maijam LR goda konsuls Breslavā (atbrīvots šiem pienākumiem pēc paša lūguma finansiālu grūtību dēļ). Apbalvots ar IV šķiras TZo. 1945. gadā pēc Sarkanās armijas iebrukuma Polijā un Breslavas okupācijas apcietināts. Drīz miris cietumā Katovicē.
Avoti un literatūra par šo tēmu
Resursi internetā par šo tēmu
- Latvijas goda konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs (1918.-1991.)
- Lerhis A. Latvijas ārpolitiskā dienesta un Ārlietu ministrijas pirmie darbības gadi (1919. gads – 20. gadu pirmā puse). // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1998., Nr.2, 100.-128. lpp.
- Buka L. Latvijas sūtniecība Vašingtonā (1919–1940).
