Atšķirības starp "Māsēns Vilis" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 22. decembris, plkst. 20.42

Jānis Ansis Kalniņš (1902.-1964.) - jurists, sabiedrisks darbinieks, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks. Apbalvots ar TZo IV šķiru, Beļģijas Ko V šķiru, Francijas GLo V šķiru, Itālijas Ko II šķiru, Lietuvas Ģo III un IV šķiru, Vatikāna Sv.Go III šķiru.

Dzimis 1902. gada 17. novembrī Dikļos, lauksaimnieka ģimenē; tēvs - Antons, māte - Emīlija (dzim. Grozīte). Pareizticīgs. Pamatizglītību guvis draudzes skolā, pēc tam mācījies Rīgas Garīgajā skolā. 1920. gadā absolvējis Valmieras pilsētas reālskolu. 1920.-1922. gados studējis ķīmiju Latvijas Augstskolā, 1922.-1924. gados - tieslietas Latvijas Universitātē. Studentu korporācijas "Lettonia" filistrs.

Laikā no 1920. gada septembra līdz 1922. gada martam ierēdnis Valsts kontroles I departamentā, vēlāk II departamentā. Laikā no 1922. gada maija līdz 1923. gada aprīlim Ārlietu ministrijas Administratīvi-juridiskā departamenta kancelejas reģistrators. Laikā no 1923. gada aprīļa līdz 1927. gada septembrim LR ģenerālkonsulāta Londonā II šķiras kancelejas ierēdnis, vēlāk - sekretārs. 1924.-1926. gados studējis tieslietas Londonas universitātē. 1926. gadā klausījies lekciju kursu Starptautisko tiesību akadēmijā Hāgā. 1928. gadā absolvējis Londonas universitātes Politisko un ekonomisko zinātņu skolas viengadīgo kursu. No 1929. gada Ārlietu ministrijas Preses nodaļas sekretāra palīgs (no 1930. gada - III šķiras sekretārs). Laikā no 1930. gada oktobra līdz 1931. gada novembrim bijis III šķiras sekretārs sūtniecībā Kauņā, vēlāk - atašejs. No 1933. gada augusta II šķiras sekretārs LR sūtniecībā Parīzē (vienlaikus arī LTA pārstāvis Parīzē). 1933. gadā apprecējies ar Staņislavu (Sandru Stasiju) Lukšaiti (1906.-1982.), bērni - dvīņi Biruta Ivonna Liliana (1934.) un Renē Vilis (1934.-1967.). 1936. gada oktobrī un novembrī ĀM Administratīvās un protokola nodaļas II šķiras sekretārs, tad - I šķiras sekretārs. Laikā no 1937. gada maija līdz 1938. gada maijam ĀM Rietumu nodaļas vadītājs. No 1938. gada februāra arī ĀM pārstāvis Pārtikas produktu komitejā pie Latvijas Lauksaimniecības kameras. Atsācis studijas LU. No 1938. gada maija Baltijas valstu nodaļas vadītājs. Finanšu ministrijas žurnāla "Ekonomists" līdzstrādnieks.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada septembrī atlaists no darba sakarā ar LR ārlietu resora likvidāciju. 1943. gadā absolvējis LU Tiesību zinātņu nodaļu. 1944. gadā devies uz Vāciju. No 1945. gada septembre Latviešu Padomes loceklis. 1947. gadā Heidelbergas universitātē ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu. Starptautiskās bēgļu organizācijas (International Refugees Organization, IRO) Bavārijas apgabala tiesību padomnieks. 1950. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV. Departamenta direktors Starptautiskajā tirdzniecības kamerā. Viens no Latvijas atbrīvošanas komitejas dibinātājem (1954.-1958. gados tās priekšsēdētājs). Kā Latvijas pārstāvis piedalījies Apspiesto Eiropas tautu asamblejas (Assembly of Captive European Nations, ACEN) dibināšanā (1958.-1962. gados tās ģenerālkomitejas priekšsēdētājs). No 1960. gada Latvijas juristu biedrības ASV un Baltijas juristu apvienības valdes loceklis. Miris 1964. gada 15. jūlijā Ņujorkā.

Avoti un literatūra par šo tēmu

• LVVA, 2570. f., 14. apr., 965. l., 1977. l., 64. lp.; 7427. f., 1. apr., 1765. l.
• Rumpēters A. Dr.iur. Vili Māsēnu pieminot. // Latviešu juristu raksti. Nr.9., 1968.

Resursi internetā par šo tēmu

• Lerhis A. Latvijas ārpolitiskā dienesta un Ārlietu ministrijas pirmie darbības gadi (1919. gads – 20. gadu pirmā puse). // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1998., Nr.2, 100.-128. lpp.
• Buka L. Latvijas sūtniecība Vašingtonā (1919–1940).