Atšķirības starp "Briedis Fridrihs" versijām

[[Attēls:Breedis_Fridrichs.jpg‎|right|thumb|200px|]]

[[Attēls:Breedis_Fridrichs.jpg‎|right|thumb|200px|]]

'''Fridrihs Briedis''' arī '''Fridrichs Breedis''' (1888.-1918.) - [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[LkO]] kavalieris.

'''Fridrihs Briedis''' arī '''Fridrichs Breedis''' (1888.-1918.) - [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[LkO]] kavalieris.

Dzimis 23. jūnijā [[Vitebskas guberņa]]s Lovšas ciemā (mūsd. Baltkrievijā), [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Jaunākais dēls no trijiem. Pamatizglītību guvis pagastskolā un Vitebskas draudzes skolā, turpināja mācības Daugavpils pilsētas skolā. Tur iemācījies latviešu valodu. 1906. gadā iestājās Pēterburgas Vladimira junkuru skolā, kuru absolvēja 1909. gadā. Skolasbiedru vidū izcēlies ar centību, askētisku dzīvesveidu, labu koordināciju, izcilām sekmēm paukošanā un kartogrāfijā. Aizrāvies ar fiziskiem vingrinājumiem. Pēc karaskolas absolvēšanas sāka dienēt [[Dvinska]]s garnizonā 99. Ivangorodas kājnieku pulkā. 1912. gadā paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]]. Šajā laikā publicējis militāri teorētisku analīzi "Vācu kara taktikas pamatprincipi un varbūtējās kara kampaņas". 1912. gada ziemā apprecējās ar Dvinskas dzelzceļa darbnīcu vecākā grāmatveža meitu Kseniju Libermani. [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules karam]] sākoties, 25. divīzija ģenerāļa Rennenkampfa 1. armijas sastāvā devās uz fronti Austrumprūsijā. 17. augustā šķērsoja frontes līniju veikt izlūkdarbību pretinieka aizmugurē - turpmāk uzņēmās veikt izlūkvienības vadītāja funkcijas. Par savu pirmo izlūkgājienu apbalvots ar [[Jura zelta zobens|Jura zelta zobenu]]. Oktobrī par veiksmīgu izlūkoperāciju Mariampoles apvidū apbalvots ar [[Jura krusts|Jura krustu]], bet decembrī pirmo reizi ievainots un kontuzēts. Vairākkārt viņam pārmesta nerēķināšanās ar realitāti un nevajadzīgs risks. 1915. gada augustā komandēts uz jaunveidojamajiem latviešu strēlnieku bataljoniem, un ieradās [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] 27. augustā un uzņēmās vadīt 1. bataljona 1. rotu. 1916. gada 21. martā granātas šķemba sadragāja viņa žokļa kaulu un Briedis tika hospitalizēts, un 1917. gada [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūciju]], tai sekojošo armijas sabrukumu un latviešu strēlnieku piesliešanos [[boļševiki]]em sagaidīja hospitālī. Atgriezies 1. Daugavgrīvas pulkā pēc ārstēšanās, uzreiz tika arestēts, taču izbēdzis no ieslodzījuma un devies uz Iekškrieviju. Tur iesaistījās [[Eseri|esera]] [[Savinkovs Boriss|B. Savinkova]] (1879.-1927.) izveidotajā "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā", kurā apakšpulkvedim Briedim tika uzticēta izlūkošana, pretizlūkošana un antiboļševistiska propaganda latviešu strēlnieku vidū. Piedalījies sacelšanās organizēšanā Ribinskā. Ticis arestēts, taču tad atbrīvots. Pēc tam arestēts vēlreiz. 1918. gadā Maskavā naktī no 27. uz 28. augustu nošauts kā "balto" kontrrevolucionārās kustības organizators. Pēc nāves par varonību [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] apbalvots ar visu šķiru [[LkO]].

Dzimis 23. jūnijā [[Vitebskas guberņa]]s Lovšas ciemā (mūsd. Baltkrievijā), [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Jaunākais dēls no trijiem. Pamatizglītību guvis pagastskolā un Vitebskas draudzes skolā, turpināja mācības Daugavpils pilsētas skolā. Tur iemācījies latviešu valodu. 1906. gadā iestājās Pēterburgas Vladimira junkuru skolā, kuru absolvēja 1909. gadā. Skolasbiedru vidū izcēlies ar centību, askētisku dzīvesveidu, labu koordināciju, izcilām sekmēm paukošanā un kartogrāfijā. Aizrāvies ar fiziskiem vingrinājumiem. Pēc karaskolas absolvēšanas sāka dienēt [[Dvinska]]s garnizonā 99. Ivangorodas kājnieku pulkā. 1912. gadā paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]]. Šajā laikā publicējis militāri teorētisku analīzi "Vācu kara taktikas pamatprincipi un varbūtējās kara kampaņas". 1912. gada ziemā apprecējās ar Dvinskas dzelzceļa darbnīcu vecākā grāmatveža meitu Kseniju Libermani. [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules karam]] sākoties, 25. divīzija ģenerāļa Rennenkampfa 1. armijas sastāvā devās uz fronti Austrumprūsijā. 17. augustā šķērsoja frontes līniju veikt izlūkdarbību pretinieka aizmugurē - turpmāk uzņēmās veikt izlūkvienības vadītāja funkcijas. Par savu pirmo izlūkgājienu apbalvots ar [[Jura zelta zobens|Jura zelta zobenu]]. Oktobrī par veiksmīgu izlūkoperāciju Mariampoles apvidū apbalvots ar [[Jura krusts|Jura krustu]], bet decembrī pirmo reizi ievainots un kontuzēts. Vairākkārt viņam pārmesta nerēķināšanās ar realitāti un nevajadzīgs risks. 1915. gada augustā komandēts uz jaunveidojamajiem latviešu strēlnieku bataljoniem, un ieradās [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] 27. augustā un uzņēmās vadīt 1. bataljona 1. rotu. 1916. gada 21. martā granātas šķemba sadragāja viņa žokļa kaulu un Briedis tika hospitalizēts, un 1917. gada [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūciju]], tai sekojošo armijas sabrukumu un latviešu strēlnieku piesliešanos [[boļševiki]]em sagaidīja hospitālī. Atgriezies 1. Daugavgrīvas pulkā pēc ārstēšanās, uzreiz tika arestēts, taču izbēdzis no ieslodzījuma un devies uz Iekškrieviju. Tur iesaistījās [[Eseri|esera]] [[Savinkovs Boriss|B. Savinkova]] (1879.-1927.) izveidotajā "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā", kurā apakšpulkvedim Briedim tika uzticēta izlūkošana, pretizlūkošana un antiboļševistiska propaganda latviešu strēlnieku vidū. Piedalījies sacelšanās organizēšanā Ribinskā. Ticis arestēts, taču tad atbrīvots. Pēc tam arestēts vēlreiz. 1918. gadā Maskavā naktī no 27. uz 28. augustu nošauts kā "balto" kontrrevolucionārās kustības organizators. Pēc nāves par varonību [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] apbalvots ar visu šķiru [[LkO]].

==== Literatūra par šo tēmu ====

==== Literatūra par šo tēmu ====