Atšķirības starp "Bīronu ģerbonis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Biron_Grafen_wappen.png|right|thumb|200px|Bīronu ģerbonis, mūsdienu rekonstrukcija]] | [[Attēls:Biron_Grafen_wappen.png|right|thumb|200px|Bīronu ģerbonis, mūsdienu rekonstrukcija]] | ||
'''Bīronu dzimtas ģerbonis''' - 1633. gadā no [[Žečpospoļita]]s [[Karalis|karaļa]] [[Vladislavs IV Vasa, Žečpospoļitas karalis|Vladislava IV]] (pol. ''Władysław IV Waza'') Bīroni saņēma muižnieku diplomu ar piešķirtā [[Ģerbonis|ģerboņa]] aprakstu: uz sausa zara tupošu melnu kraukli, kura knābī ir ozolzars ar trim zīlēm; ģerboņa augšdaļā – zelta kroņa krauklis starp divām zīlēm. 1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans saņēma no [[Svētās Romas impērija]]s imperatora Karla VI Habsburga [[Grāfs|grāfa titulu]] un attiecīgas izmaiņas ģerbonī: augšējā daļā parādījās zelta lauks ar iznirstošu Austrijas divgalvu ērgli. Palielinājās arī zīļu skaits pie kroņa, bet krauklis kļuva melns. | '''Bīronu dzimtas ģerbonis''' - 1633. gadā no [[Žečpospoļita]]s [[Karalis|karaļa]] [[Vladislavs IV Vasa, Žečpospoļitas karalis|Vladislava IV]] (pol. ''Władysław IV Waza'') Bīroni saņēma muižnieku diplomu ar piešķirtā [[Ģerbonis|ģerboņa]] aprakstu: uz sausa zara tupošu melnu kraukli, kura knābī ir ozolzars ar trim zīlēm; ģerboņa augšdaļā – zelta kroņa krauklis starp divām zīlēm. 1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans saņēma no [[Svētās Romas impērija]]s imperatora Karla VI Habsburga [[Grāfs|grāfa titulu]] un attiecīgas izmaiņas ģerbonī: augšējā daļā parādījās zelta lauks ar iznirstošu Austrijas divgalvu ērgli. Palielinājās arī zīļu skaits pie kroņa, bet krauklis kļuva melns. | ||
| + | |||
| + | 1731. gadā iznākušajā I.Bekenšteina darbā par [[Heraldika|heraldiku]] Ravensbergas grāfa Ernsta Johana Bīrona [[ģerbonis]] aprakstīts šādi: baltā laukā uz nokaltuša koka sēž melns [[krauklis]], pagriezis galvu atpakaļ, skatās sev aiz muguras, tam knābī zariņš ar trim ozolzīlēm, virs vairoga zils grāfa [[kronis]], no kura izaug divas ozolzīles, starp kurām ir atkārtots melnais krauklis. Pēc tam ģerbonī tika ieviestas izmaiņas: sarkanā laukā uz zaļa pamata celms ar vienu zaru, kurš galā sadalās trijos zaļojošos zariņos ar trim ozolzīlēm; celma priekšā kā josta novietota zelta atslēga; virs kroņa divi zaļojoši zari ar trim ozolzīlēm katrā, starp kuriem melns krauklis, pagriezis galvu pa labi; rotājums - sarkans un sudrabs. | ||
==== Dažādi Bīronu ģerboņa attēli==== | ==== Dažādi Bīronu ģerboņa attēli==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 31. janvāris, plkst. 20.01
Bīronu dzimtas ģerbonis - 1633. gadā no Žečpospoļitas karaļa Vladislava IV (pol. Władysław IV Waza) Bīroni saņēma muižnieku diplomu ar piešķirtā ģerboņa aprakstu: uz sausa zara tupošu melnu kraukli, kura knābī ir ozolzars ar trim zīlēm; ģerboņa augšdaļā – zelta kroņa krauklis starp divām zīlēm. 1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans saņēma no Svētās Romas impērijas imperatora Karla VI Habsburga grāfa titulu un attiecīgas izmaiņas ģerbonī: augšējā daļā parādījās zelta lauks ar iznirstošu Austrijas divgalvu ērgli. Palielinājās arī zīļu skaits pie kroņa, bet krauklis kļuva melns.
1731. gadā iznākušajā I.Bekenšteina darbā par heraldiku Ravensbergas grāfa Ernsta Johana Bīrona ģerbonis aprakstīts šādi: baltā laukā uz nokaltuša koka sēž melns krauklis, pagriezis galvu atpakaļ, skatās sev aiz muguras, tam knābī zariņš ar trim ozolzīlēm, virs vairoga zils grāfa kronis, no kura izaug divas ozolzīles, starp kurām ir atkārtots melnais krauklis. Pēc tam ģerbonī tika ieviestas izmaiņas: sarkanā laukā uz zaļa pamata celms ar vienu zaru, kurš galā sadalās trijos zaļojošos zariņos ar trim ozolzīlēm; celma priekšā kā josta novietota zelta atslēga; virs kroņa divi zaļojoši zari ar trim ozolzīlēm katrā, starp kuriem melns krauklis, pagriezis galvu pa labi; rotājums - sarkans un sudrabs.
Dažādi Bīronu ģerboņa attēli
grāfa Bīrona ģerbonis (1731.)
grāfa Bīrona ģerbonis
Literatūra
- Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. / Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. - Rundāles pils muzejs, 1992.
