Atšķirības starp "Karadraudze" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Karadraudze''' - (kr. ''дружина'') - | + | '''Karadraudze''' - (no gotu ''drauhts'' - "karakunga draugi"; kr. ''дружина'', liet. ''draugè, draugyste'', pol. ''družyna'') - pastāvīga bruņotu karavīru grupa militāro un policejisko funkciju veikšanai, ko cilts līderis, klana vadonis vēlāk protovalsts valdnieks senjorālā monarhijā organizējis uz privāttiesību pamata. Visbiežāk pildīja arī garnizona funkcijas sava karakunga pilī. Par savu dienestu saņem uzturu un atalgojumu. Jau [[Senā Roma|Senajā Romā]] lielie latifundisti uzturēja privātu karadraudzi (lat. ''buccellarii''), kas ar uzticības zvērestu bija piesaistīti savam kungam. Arī citu Eiropas tautu [[Aristokrātija|aristokrātiem]] bija savas privātas karadraudzes, kuru locekļus [[franki]] dēvēja par ''pueri'', [[langobardi]] - par ''gasindi'', [[angļi]] un [[sakši]] - par ''thegn'', [[ķelti]] - par ''vassus'' (acīmredzot no pēdējā cēlies [[bruņniecība]]s vēlākais apzīmējums "[[vasalis]]"). Līdzīgas struktūras sabiedrībā parādās visai sen, sākot jau no Tacita pieminētajām ģermāņu karavīru kulta savienībām, kuras sastopamas jau III-V gs., ja ne agrāk. |
| + | |||
| + | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 122 lpp. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 24. aprīlis, plkst. 06.24
Karadraudze - (no gotu drauhts - "karakunga draugi"; kr. дружина, liet. draugè, draugyste, pol. družyna) - pastāvīga bruņotu karavīru grupa militāro un policejisko funkciju veikšanai, ko cilts līderis, klana vadonis vēlāk protovalsts valdnieks senjorālā monarhijā organizējis uz privāttiesību pamata. Visbiežāk pildīja arī garnizona funkcijas sava karakunga pilī. Par savu dienestu saņem uzturu un atalgojumu. Jau Senajā Romā lielie latifundisti uzturēja privātu karadraudzi (lat. buccellarii), kas ar uzticības zvērestu bija piesaistīti savam kungam. Arī citu Eiropas tautu aristokrātiem bija savas privātas karadraudzes, kuru locekļus franki dēvēja par pueri, langobardi - par gasindi, angļi un sakši - par thegn, ķelti - par vassus (acīmredzot no pēdējā cēlies bruņniecības vēlākais apzīmējums "vasalis"). Līdzīgas struktūras sabiedrībā parādās visai sen, sākot jau no Tacita pieminētajām ģermāņu karavīru kulta savienībām, kuras sastopamas jau III-V gs., ja ne agrāk.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 122 lpp.
