Atšķirības starp "Padomju Sociālistisko Republiku Savienība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS)''' (kr. ''Союз Советских Социалистических Республик'') - [[Totalitārisms|totalitāra]] valsts, kas pastāvēja | + | '''Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS)''' (kr. ''Союз Советских Социалистических Республик'') - [[Totalitārisms|totalitāra]] valsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922. gada 30. decembra līdz 1991. gada 26. decembrim. Izveidojās pēc [[Pilsoņu karš Krievijā|pilsoņu kara]], sabrūkot [[Krievijas Republika]]i un visai varai koncentrējoties [[Boļševiki|lielinieku]] partijas rokās - federatīvā valstī apvienojās [[KSFPR]], [[Ukrainas PSR|UPSR]], [[Baltkrievijas PSR|BPSR]] un [[Aizkaukāza FPSR|AFPSR]]. [[PSRS konstitūcija]] sākotnēji definēja valsts iekārtu kā [[proletariāta diktatūra|proletariāta diktatūru]], vēlāk - kā [[sociālistiskā demokrātija|sociālistisko demokrātiju]], kopš 1977. gada [[Sociālisms|sociālismu]]. |
==== Nacionālā politika ==== | ==== Nacionālā politika ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 11. februāris, plkst. 15.30
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) (kr. Союз Советских Социалистических Республик) - totalitāra valsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922. gada 30. decembra līdz 1991. gada 26. decembrim. Izveidojās pēc pilsoņu kara, sabrūkot Krievijas Republikai un visai varai koncentrējoties lielinieku partijas rokās - federatīvā valstī apvienojās KSFPR, UPSR, BPSR un AFPSR. PSRS konstitūcija sākotnēji definēja valsts iekārtu kā proletariāta diktatūru, vēlāk - kā sociālistisko demokrātiju, kopš 1977. gada sociālismu.
Nacionālā politika
Tika sludināta nāciju vienlīdzība un draudzība, internacionālisms un harmonisks vienotas "padomju tautas” veidošanās process. Savukārt par apkarojamām tika pasludinātas jebkādas t.s. "buržuāziskā nacionālisma" izpausmes. Kā skanēja 70. gados populāra anekdote: ja kāds atļaujas dziedāt "Daugava, māmuļa", tad tas ir buržuāziskais nacionālisms, bet ja dzied "Волга, Волга, мать родная", tad tas esot sociālistiskais internacionālisms. T.i. realitātē tas bieži vien izpaudās kā politiski virzīts administratīvs rusifikācijas process, kurā veidojās krievu valodā runājošu iedzīvotāju masas bez konkrētas etniskās piederības variants.
