Atšķirības starp "Bruņotais vilciens Nr3" versijām
m |
m |
||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
Pirmajā kaujā piedalījās 12. novembrī pie Olaines. 17. novembrī pārdislocēts uz Krustpili. 1920. gada 10. janvārī uzvarēja kaujā ar 2 [[LSPR|sarkano strēlnieku]] bruņuvilcieniem, vienu no tiem smagi sašaujot un abus piespiežot atkāpties. 13. janvārī pārdislocēts palīgā Polijas armijai Dienvidlatgales frontē, kur ''bruņotais vilciens Nr3'' jau pirmajā kaujā iznīcināja pretinieka štābu Baufališku pusmuižā. 20.-21. janvārī piedalījās Rēzeknes ieņemšanā, pārvedot un izsēdinot landesvēra desantu (50 karavīri) pie Balbišu sādžas. Februārī par bruņuvilciena komandieri tika iecelts [[virsleitnants]] K.Riters. | Pirmajā kaujā piedalījās 12. novembrī pie Olaines. 17. novembrī pārdislocēts uz Krustpili. 1920. gada 10. janvārī uzvarēja kaujā ar 2 [[LSPR|sarkano strēlnieku]] bruņuvilcieniem, vienu no tiem smagi sašaujot un abus piespiežot atkāpties. 13. janvārī pārdislocēts palīgā Polijas armijai Dienvidlatgales frontē, kur ''bruņotais vilciens Nr3'' jau pirmajā kaujā iznīcināja pretinieka štābu Baufališku pusmuižā. 20.-21. janvārī piedalījās Rēzeknes ieņemšanā, pārvedot un izsēdinot landesvēra desantu (50 karavīri) pie Balbišu sādžas. Februārī par bruņuvilciena komandieri tika iecelts [[virsleitnants]] K.Riters. | ||
| − | 1920. gada 1. aprīlī tika iekļauts [[Bruņoto vilcienu divizions|Bruņoto vilcienu diviziona]] sastāvā. 27. aprīlī, atsitot [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukumu pie Rītupes | + | 1920. gada 1. aprīlī tika iekļauts [[Bruņoto vilcienu divizions|Bruņoto vilcienu diviziona]] sastāvā. 27. aprīlī, atsitot [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukumu pie Rītupes dzelzceļa stacijas, kaujā krita komandieris Riters (apbalvots ar [[LkO]] pēc nāves). Viņa vietā par komandieri tika iecelts virsleitnants K.Liberts, bet oktobrī to nomainīja virsleitnants E.Vanags. Pēc 11.08.1920. pamiera noslēgšanas ar [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]], pārvadāja no Zilupes uz Rēzekni ķīlniekus, pēc tam arī bēgļus, kas atgriezās no Iekškrievijas. 1920. gada oktobra beigās pārdislocēts uz Rīgu, bet novembrī nosūtīts uz Daugavpili garnizona pastiprināšanai. |
1940. gada 3. februārī līdz ar Bruņoto vilcienu pulka likvidāciju norakstīts - tālākais liktenis nav zināms. | 1940. gada 3. februārī līdz ar Bruņoto vilcienu pulka likvidāciju norakstīts - tālākais liktenis nav zināms. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 22. februāris, plkst. 10.33
Bruņotais vilciens Nr3 - vieglais bruņuvilciens Latvijas armijā 1920.-1940. gados. Bruņuvilciena sastāvu uzbūvēja 1919. gada oktobrī Zilānu dzelzceļa depo darbnīcās. Darbus vadīja un pirmais komandieris bija kapitans A.Paulockis (līdz 1920. gada februārim).
Sastāvu veidoja:
- 1 daļēji segta lokomotīve;
- bruņuvagoni (dubultsienas ar 6mm metāla plāksnēm starp tām).
Bruņojums:
- 1 lauka lielgabals (77 mm);
- 1 haubice (105 mm);
- 6 ložmetēji;
- sakaru sistēma.
Pirmajā kaujā piedalījās 12. novembrī pie Olaines. 17. novembrī pārdislocēts uz Krustpili. 1920. gada 10. janvārī uzvarēja kaujā ar 2 sarkano strēlnieku bruņuvilcieniem, vienu no tiem smagi sašaujot un abus piespiežot atkāpties. 13. janvārī pārdislocēts palīgā Polijas armijai Dienvidlatgales frontē, kur bruņotais vilciens Nr3 jau pirmajā kaujā iznīcināja pretinieka štābu Baufališku pusmuižā. 20.-21. janvārī piedalījās Rēzeknes ieņemšanā, pārvedot un izsēdinot landesvēra desantu (50 karavīri) pie Balbišu sādžas. Februārī par bruņuvilciena komandieri tika iecelts virsleitnants K.Riters.
1920. gada 1. aprīlī tika iekļauts Bruņoto vilcienu diviziona sastāvā. 27. aprīlī, atsitot Sarkanās armijas uzbrukumu pie Rītupes dzelzceļa stacijas, kaujā krita komandieris Riters (apbalvots ar LkO pēc nāves). Viņa vietā par komandieri tika iecelts virsleitnants K.Liberts, bet oktobrī to nomainīja virsleitnants E.Vanags. Pēc 11.08.1920. pamiera noslēgšanas ar Padomju Krieviju, pārvadāja no Zilupes uz Rēzekni ķīlniekus, pēc tam arī bēgļus, kas atgriezās no Iekškrievijas. 1920. gada oktobra beigās pārdislocēts uz Rīgu, bet novembrī nosūtīts uz Daugavpili garnizona pastiprināšanai.
1940. gada 3. februārī līdz ar Bruņoto vilcienu pulka likvidāciju norakstīts - tālākais liktenis nav zināms.
Literatūra par šo tēmu
- Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 88.-89. lpp.
- Eihenbaums V. Bruņotie vilcieni Latvijā. // Biznesa Partneri. Jūlijs, 1997.
- Bruņoto vilcienu pulka 20 gadi.// Latvijas kareivis Nr. 127., 9.06.1939.
