Atšķirības starp "Krājaizdevu sabiedrība" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Krājaizdevu sabiedrība''' - kredītkooperatīvs. | + | '''Krājaizdevu sabiedrība''' - kredītkooperatīvs. Krājaizdevu sabiedrības konkurēja ar citām kredītiestādēm un pat ar valsti par noguldījumu piesaisti. |
| − | Pirmā latviešu (zemnieku) krājaizdevu sabiedrība ir izveidota [[Kurzemes guberņa]]s Sodu pagastā XIX gs. 40. gadu vidū, taču varas iestādes to aizliedza, norādot, ka ar naudas operacijām drīkst nodarboties tikai Kurzemes Muižnieku kredītbiedriba. Pirmais oficiāli reģistrētais latviešu kredītkooperatīvs bija 1872. gada dibinātā [[Pēterburgas Latviešu krājaizdevu sabiedrība]], bet mūsdienu Latvijas teritorijā - 1882. gada novembrī apstiprinātā [[Lielsesavas krājaizdevu sabiedrība]]. Vidzemē pirmie latviešu kredītkooperatīvi izveidojās Rūjienā (1879.), Kastrānē (1881) un Raunā (1882.). Rīgā 1882. gadā reģistrēta [[Rīgas Krāšanas un aizdošanas biedrība]] (tauta saukta par "Baptistu banku"), 1883. gadā dibināta [[Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase]]. Latgalē pirmā krājkase bija Līvānu kredītkooperatīvs (1909.).. | + | Kurzemes guberņā 1874. gadā apstiprināti Dundagas, Emburgas un Valles kreditkooperatīvs, bet 1875. gada – Kroņa Valles kredītkooperatīvs. 80. gados Kurzemē darbību sāka 30 krājsabiedrības. Pirmā latviešu (zemnieku) krājaizdevu sabiedrība ir izveidota [[Kurzemes guberņa]]s Sodu pagastā XIX gs. 40. gadu vidū, taču varas iestādes to aizliedza, norādot, ka ar naudas operacijām drīkst nodarboties tikai Kurzemes Muižnieku kredītbiedriba. Pirmais oficiāli reģistrētais latviešu kredītkooperatīvs bija 1872. gada dibinātā [[Pēterburgas Latviešu krājaizdevu sabiedrība]], bet mūsdienu Latvijas teritorijā - 1882. gada novembrī apstiprinātā [[Lielsesavas krājaizdevu sabiedrība]]. Vidzemē pirmie latviešu kredītkooperatīvi izveidojās Rūjienā (1879.), Kastrānē (1881) un Raunā (1882.). Rīgā 1882. gadā reģistrēta [[Rīgas Krāšanas un aizdošanas biedrība]] (tauta saukta par "Baptistu banku"), 1883. gadā dibināta [[Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase]]. Latgalē pirmā krājkase bija Līvānu kredītkooperatīvs (1909.). 1913. gadā Latvijas teritorijā darbojās 236 krājaizdevu sabiedrības, kuras apvienoja vairāk nekā 112 000 biedrus un kuru kopēja bilance pārsniedza 65 900 000 zelta [[Rublis|rubļu]]. Lauku kredītkooperatīvos bija iestājušies 70,5% lauksaimnieku. Galvenie noguldītāji bija pilsētu strādnieki, kalpi, amatnieki un lauku inteliģence, bet aizdevumus visvairāk saņēma lauksaimnieki, rentnieki, graudnieki, amatnieki un arī rūpnieki ar tirgotājiem. 1912. gadā noguldījumi Vidzemes un Kurzemes krājaizdevu sabiedrības caurmērā bija 76–86 % no visu bilanču kopsummas, bet aizdevumi – 75%. Aptuveni 2% no visas kredītkooperatīvu bilanču kopsummas sastādīja Krievijas impērijas Valsts bankas aizņēmumi, kas bija nepieciešami pamatkapitāla izveidošanai. Tikai 1895. gada Krievijas valdība izdeva pirmos kredītkooperatīvu normālstatūtus, kas uzlika lielāku atbildību un stingrāk reglamentēja naudas operācijas, aizliedz veidot krājkašu savienības. Kredītkooperatīvi brīvi |
| + | rīkojās ar pašu līdzekļiem, un galvenais uzraugs tiem bija noguldītāji (pirmie ļaunprātīgie noguldītāju naudas izmantošanas gadījumi parādījās tikai Latvijas Republikas laikā). | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 11. marts, plkst. 20.08
Krājaizdevu sabiedrība - kredītkooperatīvs. Krājaizdevu sabiedrības konkurēja ar citām kredītiestādēm un pat ar valsti par noguldījumu piesaisti.
Kurzemes guberņā 1874. gadā apstiprināti Dundagas, Emburgas un Valles kreditkooperatīvs, bet 1875. gada – Kroņa Valles kredītkooperatīvs. 80. gados Kurzemē darbību sāka 30 krājsabiedrības. Pirmā latviešu (zemnieku) krājaizdevu sabiedrība ir izveidota Kurzemes guberņas Sodu pagastā XIX gs. 40. gadu vidū, taču varas iestādes to aizliedza, norādot, ka ar naudas operacijām drīkst nodarboties tikai Kurzemes Muižnieku kredītbiedriba. Pirmais oficiāli reģistrētais latviešu kredītkooperatīvs bija 1872. gada dibinātā Pēterburgas Latviešu krājaizdevu sabiedrība, bet mūsdienu Latvijas teritorijā - 1882. gada novembrī apstiprinātā Lielsesavas krājaizdevu sabiedrība. Vidzemē pirmie latviešu kredītkooperatīvi izveidojās Rūjienā (1879.), Kastrānē (1881) un Raunā (1882.). Rīgā 1882. gadā reģistrēta Rīgas Krāšanas un aizdošanas biedrība (tauta saukta par "Baptistu banku"), 1883. gadā dibināta Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase. Latgalē pirmā krājkase bija Līvānu kredītkooperatīvs (1909.). 1913. gadā Latvijas teritorijā darbojās 236 krājaizdevu sabiedrības, kuras apvienoja vairāk nekā 112 000 biedrus un kuru kopēja bilance pārsniedza 65 900 000 zelta rubļu. Lauku kredītkooperatīvos bija iestājušies 70,5% lauksaimnieku. Galvenie noguldītāji bija pilsētu strādnieki, kalpi, amatnieki un lauku inteliģence, bet aizdevumus visvairāk saņēma lauksaimnieki, rentnieki, graudnieki, amatnieki un arī rūpnieki ar tirgotājiem. 1912. gadā noguldījumi Vidzemes un Kurzemes krājaizdevu sabiedrības caurmērā bija 76–86 % no visu bilanču kopsummas, bet aizdevumi – 75%. Aptuveni 2% no visas kredītkooperatīvu bilanču kopsummas sastādīja Krievijas impērijas Valsts bankas aizņēmumi, kas bija nepieciešami pamatkapitāla izveidošanai. Tikai 1895. gada Krievijas valdība izdeva pirmos kredītkooperatīvu normālstatūtus, kas uzlika lielāku atbildību un stingrāk reglamentēja naudas operācijas, aizliedz veidot krājkašu savienības. Kredītkooperatīvi brīvi rīkojās ar pašu līdzekļiem, un galvenais uzraugs tiem bija noguldītāji (pirmie ļaunprātīgie noguldītāju naudas izmantošanas gadījumi parādījās tikai Latvijas Republikas laikā).
