Atšķirības starp "Advokāts" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Amats parādījās [[Senā Roma|Romas republikas]] laikā. [[Impērija]]s laikā izveidojās slēgta ''advokātu'' [[kolēģija]] (''corpus togatorum''), kuru kontrolēja valsts ierēdņi un kurā varēja iestāties, pārbaudījumos apliecinot savas zināšanas tiesībās. [[Franku valsts|Franku valstī]] ''advokāti'' galvenokārt pārstāvēja [[Baznīca]]s intereses un strādāja tās uzdevumā, cieši saistīti ar [[garīdzniecība|garīdzniecību]]. Kopš XIII gs. ''advokāti'' dalījās '''atornejos''' (fr. ''avocat'', angl. ''attorneys''), kuri sagatavoja tiesas procesam nepieciešamos dokumentus un sniedza juridisko palīdzību līdz tiesas sēdei, un '''baristeros''' (fr. ''avoué'', angl. ''barristers''), kuri tiesas procesā mutiski pārstāvēja un aizstāvēja savus klientus un gādāja par tiesai nepieciešamajiem dokumentiem. Vācu zemēs ''advokāts'' kā brīva profesija nostiprinājās XV gs., kad tie sāka pārstāvēt zemes gungus un ierēdņus [[karalis|karaļa]] priekšā, garīdzniecību un pilsētas tiesā, kā arī sāka pildīt aizbildņu funkcijas. XVIII-XIX gs. mijā tā vācu zemeš pārstāja būt brīva profesija un ''advokātu'' pienākumus sāka pildīt valsts ierēdņi. | Amats parādījās [[Senā Roma|Romas republikas]] laikā. [[Impērija]]s laikā izveidojās slēgta ''advokātu'' [[kolēģija]] (''corpus togatorum''), kuru kontrolēja valsts ierēdņi un kurā varēja iestāties, pārbaudījumos apliecinot savas zināšanas tiesībās. [[Franku valsts|Franku valstī]] ''advokāti'' galvenokārt pārstāvēja [[Baznīca]]s intereses un strādāja tās uzdevumā, cieši saistīti ar [[garīdzniecība|garīdzniecību]]. Kopš XIII gs. ''advokāti'' dalījās '''atornejos''' (fr. ''avocat'', angl. ''attorneys''), kuri sagatavoja tiesas procesam nepieciešamos dokumentus un sniedza juridisko palīdzību līdz tiesas sēdei, un '''baristeros''' (fr. ''avoué'', angl. ''barristers''), kuri tiesas procesā mutiski pārstāvēja un aizstāvēja savus klientus un gādāja par tiesai nepieciešamajiem dokumentiem. Vācu zemēs ''advokāts'' kā brīva profesija nostiprinājās XV gs., kad tie sāka pārstāvēt zemes gungus un ierēdņus [[karalis|karaļa]] priekšā, garīdzniecību un pilsētas tiesā, kā arī sāka pildīt aizbildņu funkcijas. XVIII-XIX gs. mijā tā vācu zemeš pārstāja būt brīva profesija un ''advokātu'' pienākumus sāka pildīt valsts ierēdņi. | ||
| − | [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] ''advokāta'' amatu (''поверенный'') ieviesa ar [[1864. gada tiesu reforma Krievijā|1864. gada tiesu reformu]]. | + | [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] ''advokāta'' amatu (''поверенный'') ieviesa ar [[1864. gada tiesu reforma Krievijā|1864. gada tiesu reformu]]. Bija '''zvērināti advokāti''', kuri bija tiesīgi uzstāties jebkurā impērijas tiesā, un '''privātadvokāti''' (konsultanti, lielāko tiesu bez speciālās izglītības). Apvienoti profesionālās korporācijās. [[KSFPR]] ''advokāta'' amats tika likvidēts (1917.-1922.) un tā funkcijas varēja pildīt jebkurš pilntiesīgs pilsonis. Pēc amata atjaunošanas tā pamatuzdevums bija pilsoņu interešu pārstāvēšana tiesā un juridiskās palīdzības sniegšana. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. marts, plkst. 05.55
Advokāts (lat. advocatus no lat. advocare - "saukt palīgā", vāc. Rechtsanwalt, kr. адвокат) - pilnvarotais tiesu lietās, aizstāvis tiesā, padomdevējs tieslietās.
Amats parādījās Romas republikas laikā. Impērijas laikā izveidojās slēgta advokātu kolēģija (corpus togatorum), kuru kontrolēja valsts ierēdņi un kurā varēja iestāties, pārbaudījumos apliecinot savas zināšanas tiesībās. Franku valstī advokāti galvenokārt pārstāvēja Baznīcas intereses un strādāja tās uzdevumā, cieši saistīti ar garīdzniecību. Kopš XIII gs. advokāti dalījās atornejos (fr. avocat, angl. attorneys), kuri sagatavoja tiesas procesam nepieciešamos dokumentus un sniedza juridisko palīdzību līdz tiesas sēdei, un baristeros (fr. avoué, angl. barristers), kuri tiesas procesā mutiski pārstāvēja un aizstāvēja savus klientus un gādāja par tiesai nepieciešamajiem dokumentiem. Vācu zemēs advokāts kā brīva profesija nostiprinājās XV gs., kad tie sāka pārstāvēt zemes gungus un ierēdņus karaļa priekšā, garīdzniecību un pilsētas tiesā, kā arī sāka pildīt aizbildņu funkcijas. XVIII-XIX gs. mijā tā vācu zemeš pārstāja būt brīva profesija un advokātu pienākumus sāka pildīt valsts ierēdņi.
Krievijas impērijā advokāta amatu (поверенный) ieviesa ar 1864. gada tiesu reformu. Bija zvērināti advokāti, kuri bija tiesīgi uzstāties jebkurā impērijas tiesā, un privātadvokāti (konsultanti, lielāko tiesu bez speciālās izglītības). Apvienoti profesionālās korporācijās. KSFPR advokāta amats tika likvidēts (1917.-1922.) un tā funkcijas varēja pildīt jebkurš pilntiesīgs pilsonis. Pēc amata atjaunošanas tā pamatuzdevums bija pilsoņu interešu pārstāvēšana tiesā un juridiskās palīdzības sniegšana.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 116.-117. lpp.
