Atšķirības starp "Ieroču SS" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
48. rindiņa: 48. rindiņa:
 
* [http://lib.rus.ec/b/141134/read Залесский K. Командиры национальных формирований СС.]
 
* [http://lib.rus.ec/b/141134/read Залесский K. Командиры национальных формирований СС.]
  
[[Kategorija: Trešā reiha armijas vienības]]
+
[[Kategorija:Vācijas armijas vienības]]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 22. marts, plkst. 10.03

SS karavīru uniforma

Ieroču SS (vāc. Waffen-SS) - 2. Pasaules kara laikā īpašas SS karaspēka daļas, jeb leģioni (Legion): no okupēto teritoriju iedzīvotājiem brīvprātīgi vai piespiedu mobilizācijas kārtā komplektētās karaspēka daļas Trešā reiha bruņotajos spēkos. Tā kā kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas) neļāva mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, vērmahta papildināšana ar okupēto valstu nacionālajām daļām tik atrisināta tā, ka mobilizējamie okupēto zemju iedzīvotāji tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet SS kā ne armijas struktūrai - izveidojot Waffen SS karaspēka daļas (de jure pakļautas SS, bet de facto - vērmahtam). Kā nevācietis, neviens Waffen SS karavīrs kā nevācietis nevarēja būt SS biedrs. Kopā tika izveidotas 38 ieroču SS divīzijas. SS pakļautajā karaspēkā izveidoja franču, valoņu, ukraiņu, krievu, itāliešu, baltkrievu, kazaku, horvātu, latviešu, igauņu un citu tautu divīzijas vai mazākas vienības, t.s. "leģionus". Īpaša parādība SS karaspēkā bija musulmaņu vienības - piemēram, austrumturku ieroču vienība, tatāru kalnu brigāde vai Balkānos dzīvojošo musulmaņu pulki un divīzijas. 1944. gadā ieroču SS karaspēkā pavisam dienēja vairāk nekā 910 000 vīru. No tiem aptuveni 57% nebija Vācijas vācieši.

Ieroču SS divīzijas

Resursi internetā par šo tēmu