Atšķirības starp "Princis" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Princis''', vācu zemēs arī '''[[firsts]]''' (no lat. ''princeps'' – "pirmais"; vācu ''Prinz'', angl. un fr. ''Prince'', sp. ''Principe'', kr. ''Принц''), sieviešu dzimtē – '''princese''' (par princesēm dēvē arī prinču laulātās draudzenes) - atkarībā no konteksta: | '''Princis''', vācu zemēs arī '''[[firsts]]''' (no lat. ''princeps'' – "pirmais"; vācu ''Prinz'', angl. un fr. ''Prince'', sp. ''Principe'', kr. ''Принц''), sieviešu dzimtē – '''princese''' (par princesēm dēvē arī prinču laulātās draudzenes) - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.'''Sākotnēji, [[Romas valsts|Senajā Romā]] – '''pirmais no [[Senators|senatoriem]] | + | * '''1.'''Sākotnēji, [[Romas valsts|Senajā Romā]] – '''princips''' - pirmais no [[Senators|senatoriem]], kurš izsakās par [[Konsuls|konsula]] uzdoto jautājumu (''princeps senatus''). [[Imperators]] Oktaviāns Augusts (63. g.p.m.ē.–14. g.), kāpjot tronī, pieņēma šo titulu, formāli saglabājot [[republika]]s iekārtu, tādējādi padarot to par [[Monarhs|monarha]] titulu. Ar jēdzienu „princis“ bieži apzīmē monarhu, valdnieku kā tādu, neatkarīgi no tā reālā statusa un titula (piem., [[Makiavelli Nikolo|Makiavelli]] darba „Valdnieks“ nosaukums oriģinālā ir „Il Principe“). Francijā līdz 1789. gadam un laikā no 1814. līdz 1848. gadam par ''prinčiem'' dēvēja visu augstāko [[Aristokrātija|aristokrātiju]] (sākot no [[Marķīzs|marķīza]]), līdz ar to literatūrā tā dēvēti gan [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas]] [[Kņazs|lielkņazi]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes]] [[Hercogs|hercogi]], gan [[Valahijas lielķaziste|Valahijas]] [[Gospodars|gospodari]] utt. (Krievijā pieņemts šo titulu tulkot kā "князь", Polijā - "Książę"). |
* '''2.''' [[Principāts|Principāta]], piemēram, Monako (''Principauté de Monaco'') valdnieks. | * '''2.''' [[Principāts|Principāta]], piemēram, Monako (''Principauté de Monaco'') valdnieks. | ||
* '''3.''' [[Monarhs|Monarha]] nama ([[dinastija]]s) pārstāvja, kurš neieņem troni, tituls. Dažkārt šo titulu piešķir monarhu ģimenes locekļiem, kas nav dinastijas asinsradinieki, lai uzsvērtu to „pirmais starp līdzīgiem“ statusu, tā piemēram, Lielbritānijas karalis [[Džordžs VI (Lielbritānijas karalis)|Džordžs VI]] titulēja par ''princi'' savu znotu, troņmantnieces [[Elizabete II (Lielbritānijas karaliene)|Elizabetes]] vīru, Edinburgas hercogu Filipu. | * '''3.''' [[Monarhs|Monarha]] nama ([[dinastija]]s) pārstāvja, kurš neieņem troni, tituls. Dažkārt šo titulu piešķir monarhu ģimenes locekļiem, kas nav dinastijas asinsradinieki, lai uzsvērtu to „pirmais starp līdzīgiem“ statusu, tā piemēram, Lielbritānijas karalis [[Džordžs VI (Lielbritānijas karalis)|Džordžs VI]] titulēja par ''princi'' savu znotu, troņmantnieces [[Elizabete II (Lielbritānijas karaliene)|Elizabetes]] vīru, Edinburgas hercogu Filipu. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28
Princis, vācu zemēs arī firsts (no lat. princeps – "pirmais"; vācu Prinz, angl. un fr. Prince, sp. Principe, kr. Принц), sieviešu dzimtē – princese (par princesēm dēvē arī prinču laulātās draudzenes) - atkarībā no konteksta:
- 1.Sākotnēji, Senajā Romā – princips - pirmais no senatoriem, kurš izsakās par konsula uzdoto jautājumu (princeps senatus). Imperators Oktaviāns Augusts (63. g.p.m.ē.–14. g.), kāpjot tronī, pieņēma šo titulu, formāli saglabājot republikas iekārtu, tādējādi padarot to par monarha titulu. Ar jēdzienu „princis“ bieži apzīmē monarhu, valdnieku kā tādu, neatkarīgi no tā reālā statusa un titula (piem., Makiavelli darba „Valdnieks“ nosaukums oriģinālā ir „Il Principe“). Francijā līdz 1789. gadam un laikā no 1814. līdz 1848. gadam par prinčiem dēvēja visu augstāko aristokrātiju (sākot no marķīza), līdz ar to literatūrā tā dēvēti gan Lietuvas lielkņazi, Kurzemes hercogi, gan Valahijas gospodari utt. (Krievijā pieņemts šo titulu tulkot kā "князь", Polijā - "Książę").
- 2. Principāta, piemēram, Monako (Principauté de Monaco) valdnieks.
- 3. Monarha nama (dinastijas) pārstāvja, kurš neieņem troni, tituls. Dažkārt šo titulu piešķir monarhu ģimenes locekļiem, kas nav dinastijas asinsradinieki, lai uzsvērtu to „pirmais starp līdzīgiem“ statusu, tā piemēram, Lielbritānijas karalis Džordžs VI titulēja par princi savu znotu, troņmantnieces Elizabetes vīru, Edinburgas hercogu Filipu.
- Anglijas karalistē: "Viņa Augstdzimusī Žēlastība" (His Grace The Most High, Noble and Potent Prince)
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 14., 17., 83. lpp.
