Atšķirības starp "Pusgraudnieki" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pusgraudnieki''', '''graudnieki''' - zemes nomnieki (līdz 1940. gadam), kurus Latvijas teritorijā, kas par lietošanā saņemto zemi atdeva tās īpašniekam daļu ražas. Parasti līga strādāt pie [[Saimnieks|saimnieka]] uz vienu gadu. 1929. gadā ''pusgraudnieki'' bija 3 375 (1,3% no visām zemnieku saimniecībām). | + | '''Pusgraudnieki''', '''graudnieki''' (kr. ''половники, испольщики'') - zemes nomnieki (līdz 1940. gadam), kurus Latvijas teritorijā, kas apstrādāja svešu zemi ar savu inventāru un par lietošanā saņemto zemi atdeva tās īpašniekam daļu ražas, visbiežāk pusi (t.s. ''pusgraudu''). Parasti līga strādāt pie [[Saimnieks|saimnieka]] uz vienu gadu. 1929. gadā ''pusgraudnieki'' bija 3 375 (1,3% no visām zemnieku saimniecībām). |
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 23. lpp. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 23., 25. lpp. |
[[Kategorija:Sabiedrība]] | [[Kategorija:Sabiedrība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 12. oktobris, plkst. 12.47
Pusgraudnieki, graudnieki (kr. половники, испольщики) - zemes nomnieki (līdz 1940. gadam), kurus Latvijas teritorijā, kas apstrādāja svešu zemi ar savu inventāru un par lietošanā saņemto zemi atdeva tās īpašniekam daļu ražas, visbiežāk pusi (t.s. pusgraudu). Parasti līga strādāt pie saimnieka uz vienu gadu. 1929. gadā pusgraudnieki bija 3 375 (1,3% no visām zemnieku saimniecībām).
Komentāri
Juridiski no kalpiem pusgraudniekus atdalīja 1860. gadā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 23., 25. lpp.
