Atšķirības starp "Brīvie arāji" versijām
m (→Literatūra) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Brīvie arāji''' (kr. ''вольные хлебопашцы'', arī ''cвободные хлебопашцы'') - bijušie [[dzimtļaudis]] Krievijas impērijā, kas tika atbrīvoti no [[Dzimtbūšana|dzimtbūtnieciskās]] atkarības saskaņā ar [[Aleksandrs I (Krievijas imperators)|Aleksandra I]] 1803. gada 20. februāra rīkojumu (kr. ''указ''), [[zemniecība]]s kategorija | + | '''Brīvie arāji''' (kr. ''вольные хлебопашцы'', arī ''cвободные хлебопашцы'') - bijušie [[dzimtļaudis]] Krievijas impērijā, kas tika atbrīvoti no [[Dzimtbūšana|dzimtbūtnieciskās]] atkarības saskaņā ar [[Aleksandrs I (Krievijas imperators)|Aleksandra I]] 1803. gada 20. februāra rīkojumu (kr. ''указ''), [[zemniecība]]s kategorija. To juridiskais statuss bija ļoti līdzīgs [[Valsts zemnieki|valsts zemnieku]] statusam, un 1848. gadā abas šīs kategorijas tika apvienotas. |
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 5. oktobris, plkst. 08.09
Brīvie arāji (kr. вольные хлебопашцы, arī cвободные хлебопашцы) - bijušie dzimtļaudis Krievijas impērijā, kas tika atbrīvoti no dzimtbūtnieciskās atkarības saskaņā ar Aleksandra I 1803. gada 20. februāra rīkojumu (kr. указ), zemniecības kategorija. To juridiskais statuss bija ļoti līdzīgs valsts zemnieku statusam, un 1848. gadā abas šīs kategorijas tika apvienotas.
Komentāri
Saskaņā ar šo rīkojumu muižniekiem bija tiesības atbrīvot gan atzevišķus zemniekus, gan ciemu kopienas. Brīvlaistajiem zemniekiem, lai iegūtu īpašumā zemi, to bija jāizpērk, maksājot naudā, vai natūrā (dodoties derbos muižnieka laukos, ilgstoši atdodot daļu ražas. Aleksandra I valdīšanas laikā par brīvajiem arājiem kļuva aptuveni 47 000 zemnieku (aptuveni 0,5% no visiem dzimtcilvēkiem).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 25. lpp.
- Семевский В. И., Крестьянский вопрос в России в XVIII и первой пол. XIX в., т. 1, - Санкт-Петербург, 1888
