Atšķirības starp "Mincers Tomass" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''Tomass Mincers''' (''Thomas Müntzer'' jeb ''Münzer'', 1490.-1525.) - [[Protestantisms|protestantu]] sludinātājs, [[Luters Mārtiņš|Lutera]] sekotājs, viens no vācu zemnieku kara (1525.) iedevesmotājiem.
 
'''Tomass Mincers''' (''Thomas Müntzer'' jeb ''Münzer'', 1490.-1525.) - [[Protestantisms|protestantu]] sludinātājs, [[Luters Mārtiņš|Lutera]] sekotājs, viens no vācu zemnieku kara (1525.) iedevesmotājiem.
  
−
Dzimis kur starp 1489. un 1490. gadu Stolbergas (''Stolberg in Harz'') ciemā, Saksijā.
+
Dzimis kur starp 1489. un 1490. gadu Stolbergas (''Stolberg in Harz'') ciemā, Saksijā. Kopš 1501. gada dzīvoja Kvedlinburgā (''Quedlinburg''). 1506. gadā imatrikulējies Leipcigas universitātē (''Universität Leipzig''). 1512. gadā imatrikulējies Frankfurtes pie Oderas universitātē (mūsd. ''Die Europa-Universität Viadrina in Frankfurt am Oder''), galu galā saņemot ''Baccalaureus artium'', ''Magister artium'' un ''Baccalaureus biblicus'' grādus. 1513. gadā ordinēts Halberštates (''Halberstadt'') [[Bīskapija|bīskapijā]] par priesteri un norīkots kalpot Sv. Miķeļa baznīcā Braunšveigā (''Michaeliskirche am der Braunschweig''). 1515.-1516. gados strādāja [[Kanoniķis|kanoniķa]] kancelejā, kā arī par skolotāju. Šajā laikā bieži bija Vitenbergā (''Wittenberg''), kur iepazinās ar Luteru.
  
 
1919. gadā Mincers īsu laiku uzturējās Jīterbogā, kur Lieldienu svinību laikā viņā publiski asi uzstājās ar aicinājumiem pret [[Pāvests|pāvesta]] autoritāti un [[Svētais|svēto]] pielūgsmi. Maija sākumā Minceram nācās pilsētu atstāt.<ref>Jīterbogā fiksēts pirmais polemiskais sacerējums pret Minceru, kurā pirmo reizi drukātā tekstāi kā lamu vārds bija lietots apzīmējums "luterānis".</ref> Tomass ieradās Vitenbergā, kur tikās ar Luteru, bet pēc tam pārcēlās uz dzīvi Orlamindē pie Konrāda Gliča, kur nodevies teologu - Johana Taulera, Joahima no Floras u.c., - rakstu studijām. 1520. gada aprīļa vidū Minceram pēc Lutera rekomendācijas piedāvāja sludinātāja vietu kādā no  Cvikavas baznīcām Saksijā. Sodīts ar nāvi 1525. gada 27. maijā Mīlhauzenā (''Mühlhausen'').
 
1919. gadā Mincers īsu laiku uzturējās Jīterbogā, kur Lieldienu svinību laikā viņā publiski asi uzstājās ar aicinājumiem pret [[Pāvests|pāvesta]] autoritāti un [[Svētais|svēto]] pielūgsmi. Maija sākumā Minceram nācās pilsētu atstāt.<ref>Jīterbogā fiksēts pirmais polemiskais sacerējums pret Minceru, kurā pirmo reizi drukātā tekstāi kā lamu vārds bija lietots apzīmējums "luterānis".</ref> Tomass ieradās Vitenbergā, kur tikās ar Luteru, bet pēc tam pārcēlās uz dzīvi Orlamindē pie Konrāda Gliča, kur nodevies teologu - Johana Taulera, Joahima no Floras u.c., - rakstu studijām. 1520. gada aprīļa vidū Minceram pēc Lutera rekomendācijas piedāvāja sludinātāja vietu kādā no  Cvikavas baznīcām Saksijā. Sodīts ar nāvi 1525. gada 27. maijā Mīlhauzenā (''Mühlhausen'').

Versija, kas saglabāta 2010. gada 28. jūnijs, plkst. 10.01

Attēls:Minzer.jpg

Tomass Mincers (Thomas Müntzer jeb Münzer, 1490.-1525.) - protestantu sludinātājs, Lutera sekotājs, viens no vācu zemnieku kara (1525.) iedevesmotājiem.

Dzimis kur starp 1489. un 1490. gadu Stolbergas (Stolberg in Harz) ciemā, Saksijā. Kopš 1501. gada dzīvoja Kvedlinburgā (Quedlinburg). 1506. gadā imatrikulējies Leipcigas universitātē (Universität Leipzig). 1512. gadā imatrikulējies Frankfurtes pie Oderas universitātē (mūsd. Die Europa-Universität Viadrina in Frankfurt am Oder), galu galā saņemot Baccalaureus artium, Magister artium un Baccalaureus biblicus grādus. 1513. gadā ordinēts Halberštates (Halberstadt) bīskapijā par priesteri un norīkots kalpot Sv. Miķeļa baznīcā Braunšveigā (Michaeliskirche am der Braunschweig). 1515.-1516. gados strādāja kanoniķa kancelejā, kā arī par skolotāju. Šajā laikā bieži bija Vitenbergā (Wittenberg), kur iepazinās ar Luteru.

1919. gadā Mincers īsu laiku uzturējās Jīterbogā, kur Lieldienu svinību laikā viņā publiski asi uzstājās ar aicinājumiem pret pāvesta autoritāti un svēto pielūgsmi. Maija sākumā Minceram nācās pilsētu atstāt.[1] Tomass ieradās Vitenbergā, kur tikās ar Luteru, bet pēc tam pārcēlās uz dzīvi Orlamindē pie Konrāda Gliča, kur nodevies teologu - Johana Taulera, Joahima no Floras u.c., - rakstu studijām. 1520. gada aprīļa vidū Minceram pēc Lutera rekomendācijas piedāvāja sludinātāja vietu kādā no Cvikavas baznīcām Saksijā. Sodīts ar nāvi 1525. gada 27. maijā Mīlhauzenā (Mühlhausen).

Par Reformācijas galveno uzdevumu uzskatīja ne tik daudz kristietības reformēšanu, cik sabiedrībā valdošo sociālo attiecību principiālu maiņu. Uzskati visai eklektiski, liela viduslaiku herētiķu kustību un sabiedrības zemākajos slāņos valdošā misticisma ietekme. Pēc Mincera domām, cilvēki dalās "izredzētajos" jeb "taisnajos" un "atstumtajos" jeb "nešķīstajos", kurus jāiznīcina. Izredzētie pakļauj savas ieceres un rīcību cīņai par Dieva valstības nodibināšanu zemes virsū, par tādu dzīves iekārtu, kad varu īsteno "tauta", bet visa manta kļūst kopēja. Ikviens pēc vajadzības visu saņem no kopienas.

Atsauces un piezīmes

  1. ↑ Jīterbogā fiksēts pirmais polemiskais sacerējums pret Minceru, kurā pirmo reizi drukātā tekstāi kā lamu vārds bija lietots apzīmējums "luterānis".

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 276. lpp.
  • Šteklijs A. Tomass Mincers. - Liesma: Rīga, 1970., 288 lpp.
  • Abraham Friesen. Thomas Müntzer, a Destroyer of the Godless: The Making of a Sixteenth-Century Religious Revolutionary. - University of California Press: Berkeley, 1990
  • A Companion to the Reformation World. / R. Po-chia Hsia ed. - Blackwell Publishing Ltd., 2004, ISBN 0-631-22017-8
  • Stayer James M. The German Peasant's War and Anabaptist Community of Goods. - McGill-Queen's University Press, 1991, ISBN 0-7735-1182-2
  • Eric W. Gritsch. Reformer Without a Church. The Life and Work of Thomas Muentzer (1488?-1525). - Fortress Press: Philadelphia, 1967
  • Eric W. Gritsch. Thomas Muntzer: A Tragedy of Errors. - Fortress Press: Minneapolis, 1989, ISBN 9780800662004
  • Revelation and Revolution: Basic Writings of Thomas Muntzer. / Michael G. Baylor - Lehigh University Press, 1993, ISBN 9780934223164
  • Gordon Rupp. Patterns of Reformation. - Fortress Press: Philadelphia, 1969
  • Hans-Jürgen Goertz. Profiles of Radical Reformers. - Herald Press: Scottdale (Pennsylvania), 1982
  • Gerrish B.A. Reformers Profile. - Fortress Press: Philadelphia, 1967
  • Günter Vogler. Thomas Müntzer. - Dietz Verlag: Berlin, 1989, ISBN 3-320-01337-8
  • Ernst Bloch. Thomas Münzer als Theologe der Revolution. - Reclam: Leipzig, 1989, ISBN 3-379-00436-7
  • Jan Cattepoel. Thomas Müntzer : Ein Mystiker als Terrorist. - Peter Lang: Frankfurt am Main, 2007, ISBN 978-3-631-56476-9
  • Thomas Müntzer im Urteil der Geschichte. Von Martin Luther bis Ernst Bloch. / Klaus Ebert Hrsg. - Hammer-Verlag: Wuppertal, 1990, ISBN 3-87294-417-7
  • Walter Elliger. Thomas Müntzer : Leben und Werk. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 1976, ISBN 3-525-55318-8
  • Hans Jürgen Goertz. Thomas Müntzer : Mystiker - Apokalyptiker - Revolutionär. - C.H. Beck: München, 1989, ISBN 3-406-33612-4
  • Horst Herrmann. Thomas Müntzer heute. Versuch über einen Verdrängten. - Klemm & Oelschläger: Ulm, 1995, ISBN 3-9802739-7-0
  • Tobias Quilisch. Das Widerstandsrecht und die Idee des religiösen Bundes bei Thomas Müntzer - ein Beitrag zur Politischen Theologie. - Berlin, 1999, ISBN 3-428-09717-3
  • Wolfgang Ullmann. Ordo rerum : Die Thomas Müntzer-Studien - Kontext: Berlin, 2006, ISBN 3-931337-43-X
  • Arnulf Zitelmann. Ich will donnern über sie : Die Lebensgeschichte des Thomas Müntzer. - Beltz & Gelberg: Weinheim, 1999, ISBN 3-407-78794-4

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Mincers_Tomass&oldid=26392"