Atšķirības starp "Vasalis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vasalis''' (no lat. ''vassus'' - "karavīrs"; fr. ''vassal'', vāc. ''Vassal, Lehnsmann'', kr. ''вассал'' - no jaunlat. ''vassalus'') - hierarhijā augstākstāvošam [[Sizerens|sizerenam]] kalpojoša brīva persona, kura par militāro dienestu u.c. pienākumu pildīšanu no [[Senjors|senjora]] saņēma (uz vasalitātes pienākumu pildīšanas laiku) zemi ([[Lēnis|lēni]] - ne tikai zemi un tās bagātības, bet arī cilvēkus), amatu vai citu materiālu labumu, kā arī tiesisko aizsardzību. Visbiežāk pieprasītās un viscienījamākās ''lēņa'' gaitas bija karadienests ar paša ''vasaļa'' zirgu, bruņām un ieročiem, kas tika iegādāti par ienākumiem no lēņa. Godājams pienākums bija arī lēņa kunga pavadīšana ceļojumos. Taču pastāvēja arī daudzi tā dēvētie '''gaitas | + | '''Vasalis''' (no lat. ''vassus'' - "karavīrs"; fr. ''vassal'', vāc. ''Vassal, Lehnsmann'', kr. ''вассал'' - no jaunlat. ''vassalus'') - hierarhijā augstākstāvošam [[Sizerens|sizerenam]] kalpojoša brīva persona, kura par militāro dienestu u.c. pienākumu pildīšanu no [[Senjors|senjora]] saņēma (uz vasalitātes pienākumu pildīšanas laiku) zemi ([[Lēnis|lēni]] - ne tikai zemi un tās bagātības, bet arī cilvēkus), amatu vai citu materiālu labumu, kā arī tiesisko aizsardzību. Visbiežāk pieprasītās un viscienījamākās ''lēņa'' gaitas bija karadienests ar paša ''vasaļa'' zirgu, bruņām un ieročiem, kas tika iegādāti par ienākumiem no lēņa. Godājams pienākums bija arī lēņa kunga pavadīšana ceļojumos. Taču pastāvēja arī daudzi tā dēvētie '''gaitas vasaļi'', kuri strādāja sizerena pilīs un muižās kā kalēji, namdari, mūrnieki un citi amatnieki, zirgupuiši, pavāri, ziņneši, pārvaldnieki. Dažkārt ''lēni'' piešķīra kā balvu par ilgu un uzcītīgu dienestu, varonību karā vai citiem nopelniem. Gan gaitas, gan karavīra lēņus izlēņoja pēc vienādām tiesībām, kuru galvenā iezīme bija ''vasaļa'' brīvība no visām [[Klaušas|klaušām]] un nodevām, izņemot lēņa dienestu. Visus ienākumus, ko sniedza izlēņotais labums, drīkstēja paturēt pats ''vasalis''. Lēni varēja nodot mantiniekiem. Ja ''vasalis'' nepildīja dienestu vai mira bez mantiniekiem, ''lēnis'' atgriezās atpakaļ [[Sizerens|sizerena]] valdījumā. ''Lēnis'' nebija privātīpašums, bet tikai valdījums, dienesta zeme, kuru bez sizerena atļaujas nedrīkstēja dalīt, ieķīlāt vai pārdot. Ja ''vasalis'' lauza uzticību kungam, tad zaudēja savu lēni. ''Vasaļa'' uzticības zvēresta laušanu dēvēja par '''feloniju'''. |
Skat. arī: [[benefīcijs]], [[lēnis]], [[omāžs]], [[komendācija]], [[leimaņi]] | Skat. arī: [[benefīcijs]], [[lēnis]], [[omāžs]], [[komendācija]], [[leimaņi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 30. jūnijs, plkst. 13.08
'Vasalis (no lat. vassus - "karavīrs"; fr. vassal, vāc. Vassal, Lehnsmann, kr. вассал - no jaunlat. vassalus) - hierarhijā augstākstāvošam sizerenam kalpojoša brīva persona, kura par militāro dienestu u.c. pienākumu pildīšanu no senjora saņēma (uz vasalitātes pienākumu pildīšanas laiku) zemi (lēni - ne tikai zemi un tās bagātības, bet arī cilvēkus), amatu vai citu materiālu labumu, kā arī tiesisko aizsardzību. Visbiežāk pieprasītās un viscienījamākās lēņa gaitas bija karadienests ar paša vasaļa zirgu, bruņām un ieročiem, kas tika iegādāti par ienākumiem no lēņa. Godājams pienākums bija arī lēņa kunga pavadīšana ceļojumos. Taču pastāvēja arī daudzi tā dēvētie gaitas vasaļi, kuri strādāja sizerena pilīs un muižās kā kalēji, namdari, mūrnieki un citi amatnieki, zirgupuiši, pavāri, ziņneši, pārvaldnieki. Dažkārt lēni piešķīra kā balvu par ilgu un uzcītīgu dienestu, varonību karā vai citiem nopelniem. Gan gaitas, gan karavīra lēņus izlēņoja pēc vienādām tiesībām, kuru galvenā iezīme bija vasaļa brīvība no visām klaušām un nodevām, izņemot lēņa dienestu. Visus ienākumus, ko sniedza izlēņotais labums, drīkstēja paturēt pats vasalis. Lēni varēja nodot mantiniekiem. Ja vasalis nepildīja dienestu vai mira bez mantiniekiem, lēnis atgriezās atpakaļ sizerena valdījumā. Lēnis nebija privātīpašums, bet tikai valdījums, dienesta zeme, kuru bez sizerena atļaujas nedrīkstēja dalīt, ieķīlāt vai pārdot. Ja vasalis lauza uzticību kungam, tad zaudēja savu lēni. Vasaļa uzticības zvēresta laušanu dēvēja par feloniju.
Skat. arī: benefīcijs, lēnis, omāžs, komendācija, leimaņi
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 11. lpp.
- Rouche, Michel. Private life conquers state and society. // A History of Private Life vol 1 / Paul Veyne, ed. - Harvard University Press, 1987, ISBN 0-674-39974-9
Resursi internetā par šo tēmu
- Lehnswesen und Vasall
- Kernbegriffe aus der Terminologie des Feudalismus
- VASALL, m. gefolgsmann, lehensmann
- Feudalgesellschaft
- Lexikon Lehnswesen, Besitz und Herrschaft
