Atšķirības starp "Ulāni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Ulan.jpg|right|thumb|200px|]]
+
[[Attēls:Preussisches_Ulanen.jpg|right|thumb|200px|Prūšu ulāns (XX gs. sāķums)]]
 
'''Ulāni''' (no tjurku ''оğlan'' - jaunais; pol. ''ułan'', angl. ''uhlan'', vāc. ''Ulanen'', kr. ''уланы'') - vieglās [[kavalērija]]s kategorija, paredzēta tuvcīņai. Viduslaikos ''ulānu'' bruņojumā ietilpa ar vimpeli rotāts pīķis, zobens, bet no XIX gs. arī pistoles un [[karabīne]].  Raksturīga [[uniforma]]s sastāvdaļa bija [[ulanka]] - [[ķivere]] ar kvadrātveida virsmu (no tatāru cepures parauga). Izcelsme ir no [[mongoļu armija]]s, kur "jaunākā aristokrātija" veidoja vidējo kavalēriju (vēlāk daudzi jaunie mongoļu aristokrāti no [[Zelta orda]]s devās karadienestā uz [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvu]]) - bruņojumā zobens vai karavāle, kā arī pīķis ar zirga astes pušķi vai vimpeli pie asmeņa. Kā iregulārs vieglās kavalērijas veids tika XVI gs. ieviests [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]]. XVIII gs. ''ulānu'' pulki tika izveidoti Prūsijā un Austrijā, bet gadsimtu mijā arī Francijā. [[Krievijas impērija]]s kavalērijā ''ulānu'' pulki tika izveidotio 1803. gadā, 1882. gadā tie (izņemot 2 [[gvarde]]s) tika pārveidoti par [[Dragūni|dragūnu]] pulkiem, taču 1907. gadā atjaunoti kā atsevišķa kavalērijas kategorija (1914. gadā Krievijas armijā bija 2 gvardes un 17 armijas ''ulānu'' pulki), līdz likvidēti 1918. gadā.
 
'''Ulāni''' (no tjurku ''оğlan'' - jaunais; pol. ''ułan'', angl. ''uhlan'', vāc. ''Ulanen'', kr. ''уланы'') - vieglās [[kavalērija]]s kategorija, paredzēta tuvcīņai. Viduslaikos ''ulānu'' bruņojumā ietilpa ar vimpeli rotāts pīķis, zobens, bet no XIX gs. arī pistoles un [[karabīne]].  Raksturīga [[uniforma]]s sastāvdaļa bija [[ulanka]] - [[ķivere]] ar kvadrātveida virsmu (no tatāru cepures parauga). Izcelsme ir no [[mongoļu armija]]s, kur "jaunākā aristokrātija" veidoja vidējo kavalēriju (vēlāk daudzi jaunie mongoļu aristokrāti no [[Zelta orda]]s devās karadienestā uz [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvu]]) - bruņojumā zobens vai karavāle, kā arī pīķis ar zirga astes pušķi vai vimpeli pie asmeņa. Kā iregulārs vieglās kavalērijas veids tika XVI gs. ieviests [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]]. XVIII gs. ''ulānu'' pulki tika izveidoti Prūsijā un Austrijā, bet gadsimtu mijā arī Francijā. [[Krievijas impērija]]s kavalērijā ''ulānu'' pulki tika izveidotio 1803. gadā, 1882. gadā tie (izņemot 2 [[gvarde]]s) tika pārveidoti par [[Dragūni|dragūnu]] pulkiem, taču 1907. gadā atjaunoti kā atsevišķa kavalērijas kategorija (1914. gadā Krievijas armijā bija 2 gvardes un 17 armijas ''ulānu'' pulki), līdz likvidēti 1918. gadā.
  

Versija, kas saglabāta 2010. gada 9. augusts, plkst. 09.50

Prūšu ulāns (XX gs. sāķums)

Ulāni (no tjurku оğlan - jaunais; pol. ułan, angl. uhlan, vāc. Ulanen, kr. уланы) - vieglās kavalērijas kategorija, paredzēta tuvcīņai. Viduslaikos ulānu bruņojumā ietilpa ar vimpeli rotāts pīķis, zobens, bet no XIX gs. arī pistoles un karabīne. Raksturīga uniformas sastāvdaļa bija ulanka - ķivere ar kvadrātveida virsmu (no tatāru cepures parauga). Izcelsme ir no mongoļu armijas, kur "jaunākā aristokrātija" veidoja vidējo kavalēriju (vēlāk daudzi jaunie mongoļu aristokrāti no Zelta ordas devās karadienestā uz Lietuvu) - bruņojumā zobens vai karavāle, kā arī pīķis ar zirga astes pušķi vai vimpeli pie asmeņa. Kā iregulārs vieglās kavalērijas veids tika XVI gs. ieviests Žečpospoļitā. XVIII gs. ulānu pulki tika izveidoti Prūsijā un Austrijā, bet gadsimtu mijā arī Francijā. Krievijas impērijas kavalērijā ulānu pulki tika izveidotio 1803. gadā, 1882. gadā tie (izņemot 2 gvardes) tika pārveidoti par dragūnu pulkiem, taču 1907. gadā atjaunoti kā atsevišķa kavalērijas kategorija (1914. gadā Krievijas armijā bija 2 gvardes un 17 armijas ulānu pulki), līdz likvidēti 1918. gadā.

Skat. arī voltižieri

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.

  • Bohdan Królikowski. Ułańskie Lato. - Lublin, 1999
  • Piotr Borawski. Tatarzy w Dawnej Rzeczypospolitej. - Warszawa, 1986

Resursi internetā par šo tēmu