Atšķirības starp "Pirmatnējā kopiena" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pirmatnējā kopiena''' (an. ''primeval community'', vc. ''primitives Gemeinwessen'', kr. ''первобытная община'') jeb '''dzimtas kopiena''' - vēstures preiodizācijā pieņemts apzīmējums pirmajai cilvēces sociālās pašorganizētības formai jeb sabiedriskai formācijai, kas ir vienas vai vairāku [[Dzimta|ģinšu]] apvienība [[Kopiena|kopienā]], kuras locekļi ir savstarpēji saradojušies, saistīti kolektīvā darbā, iegūtā sadalē un paražās | + | '''Pirmatnējā kopiena''' (an. ''primeval community'', vc. ''primitives Gemeinwessen'', kr. ''первобытная община'') jeb '''dzimtas kopiena''' - vēstures preiodizācijā pieņemts apzīmējums pirmajai cilvēces sociālās pašorganizētības formai jeb sabiedriskai formācijai, kas ir vienas vai vairāku [[Dzimta|ģinšu]] apvienība [[Kopiena|kopienā]], kuras locekļi ir savstarpēji saradojušies, saistīti kolektīvā darbā, iegūtā sadalē un paražās. Darba rīki visai primitīvi - akmens, koka, kaula, - dzīvesveids visbiežāk [[nomadi]]sks. Kopīgi bija t.s. "ražošanas līdzekļi" - teritorija, mājokļi, saimniecības inventārs, - bet personiskā īpašumā medību rīki (ieroči), apģērbs, mājturības priekšmeti utt. Arī iegūto patērēja kopīgi. Darba dalīšana bija pēc dzimuma un vecuma, savukārt sociālo hierarhiju noteica indivīdu pieredze un prasmes. Sociālo līdzsvaru nodrošināja [[paražu tiesības]]. Radniecīgas kopienas parasti apvienojās [[Cilts|ciltīs]]. Pirmatnējās kopienas iekārta Latvijas teritorijā pastāvēja no 9000 g.p.m.e. līdz IX—X gs. (vietām). Kopienai pārejot uz zemkopību un intensīvāku virsprodukta iegūšanu (mājdzīvnieku domesticēšana, darbarīku pilnveidošana u.tml.), sākoties starpkopienu militārajiem konfliktiem, sākās sociālā noslāņošanās, kas izsauca ''pirmatnējās kopienas'' sairumu. |
Skat. arī [[pirmatnējās kopienas sairšana]] | Skat. arī [[pirmatnējās kopienas sairšana]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 30. augusts, plkst. 08.16
Pirmatnējā kopiena (an. primeval community, vc. primitives Gemeinwessen, kr. первобытная община) jeb dzimtas kopiena - vēstures preiodizācijā pieņemts apzīmējums pirmajai cilvēces sociālās pašorganizētības formai jeb sabiedriskai formācijai, kas ir vienas vai vairāku ģinšu apvienība kopienā, kuras locekļi ir savstarpēji saradojušies, saistīti kolektīvā darbā, iegūtā sadalē un paražās. Darba rīki visai primitīvi - akmens, koka, kaula, - dzīvesveids visbiežāk nomadisks. Kopīgi bija t.s. "ražošanas līdzekļi" - teritorija, mājokļi, saimniecības inventārs, - bet personiskā īpašumā medību rīki (ieroči), apģērbs, mājturības priekšmeti utt. Arī iegūto patērēja kopīgi. Darba dalīšana bija pēc dzimuma un vecuma, savukārt sociālo hierarhiju noteica indivīdu pieredze un prasmes. Sociālo līdzsvaru nodrošināja paražu tiesības. Radniecīgas kopienas parasti apvienojās ciltīs. Pirmatnējās kopienas iekārta Latvijas teritorijā pastāvēja no 9000 g.p.m.e. līdz IX—X gs. (vietām). Kopienai pārejot uz zemkopību un intensīvāku virsprodukta iegūšanu (mājdzīvnieku domesticēšana, darbarīku pilnveidošana u.tml.), sākoties starpkopienu militārajiem konfliktiem, sākās sociālā noslāņošanās, kas izsauca pirmatnējās kopienas sairumu.
Skat. arī pirmatnējās kopienas sairšana
Literatūra
- Pirmatnējās kopienas iekārta. // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 328. lpp.
- Harri Moora. Pirmatnējā kopienas iekārta un agrā feodālā sabiedrība Latvijas PSR teritorijā. - Latvijas Valsts izdevniecība: Rīga, 1952., 172 lpp.
