Atšķirības starp "Pītagorieši" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m (Resursi internetā par šo tēmu)
43. rindiņa: 43. rindiņa:
  
 
* [http://plato.stanford.edu/entries/pythagoreanism/ Pythagoreanism - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
 
* [http://plato.stanford.edu/entries/pythagoreanism/ Pythagoreanism - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
* [http://virgobeta.lib.virginia.edu/catalog?id=digital_collection_facet&q=Dictionary+of+the+History+of+Ideas James Philip: Pythagorean doctrines to 300 b.c. // The Dictionary of the History of Ideas, Vol. IV, 31-38 - University of Virginia Library]
+
* [http://virgobeta.lib.virginia.edu/catalog?id=digital_collection_facet&q=Dictionary+of+the+History+of+Ideas James Philip. Pythagorean doctrines to 300 b.c. // The Dictionary of the History of Ideas, Vol. IV, 31-38 - University of Virginia Library]
 
----
 
----
 
* [http://www.cultinfo.ru/fulltext/1/001/008/089/424.htm Пифагореизм]
 
* [http://www.cultinfo.ru/fulltext/1/001/008/089/424.htm Пифагореизм]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 22. septembris, plkst. 08.12

Pitagorieši jeb Pitagora skola, pitagoriešu skola, pitagorisms - antīkās filosofijas virziens, organizācija - "pitagoriešu savienība", izveidota Krotonā (Κρότων) Dienviditālijā, - Pitagora sekotāji. Šai skolai, kuras ietekme īpaši pieauga IV gs.p.m.ē., bija lieli nopelni matemātikas un astronomijas attīstībā. Mācībai attīstoties, tā no dabaszinātniskās ievirzes nonāca pie domas, saskaņā ar kuru kvantitatīvās attiecības ir lietu būtība. Piemēram, konstatējuši, ka kvantitatīvi noteikts intervāls ir mūzikas toņu un harmonijas pamatā, pitagorieši to absolutizēja to mācībā par kosmisko "sfēru harmoniju". Uz šī pamata izveidojās pitagoriešu matemātikas simbolisms un skaitļu misticisms, kas tika apvienots ar Pitagora ideju par indivīda dvēseles reinkarnāciju un dvēseļu ceļošanu. Pitagoriešu mācībai attīstoties, pieauga tās ievirze uz misticismu. M.ē. sākumā pitagoriešu skolas mācību par skaitļu mistiku pārņēma un atdzīvināja neoplatonisms.

Literatūra

  • Pitagorieši. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 330. lpp.
  • Semane T., Apsīte L., Rozenvalds J., Antīkā filozofija. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2007. ISBN 978-9984-40-155-3
  • Antīkā pasaule Latvijā: rakstu krājums. / sast. M.Vecvagars - Filozofijas un socioloģijas institūts, Rīga, 1998. ISBN 9984-91523-9
  • Roberts Apinis, Henriks Bušs, Dzintars Bušs u.c. Domas par antīko filozofiju. - Avots, Rīga, 1990. ISBN 5-401-00002-2
  • Klīve, V.V. Gudrības ceļos: īss ievads Rietumu filozofijā. - Zinātne, Rīga, 1996. ISBN 5-7966-1150-X
  • Lauksmans F. Filozofijas ABC. – Alberts XII, Rīga, 1999.
  • Megi B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.
  • Šuvajevs I. Filozofija. Saruna par filozofiju. – Zvaigzne ABC, Rīga, 1999.
  • Domas par antīko filozofiju. / sast. Maija Kūle, Elmārs Vēbers - Avots, Rīga, 1990. ISBN 5-401-00002-2

  • Kahn C. Pythagoras and the Pythagoreans. - Hackett: Indianapolis, 2001
  • Bowen A.C. Euclid’s Sectio canonis and the history of pythagoreanism. // Science and philosophy in classical Greece. NY: Garland, 1991, p. 167-187
  • Godwin J. The harmony of the spheres: A sourcebook of the Pythagorean tradition in music. - Inner Traditions Int.: Rochester, 1993
  • Heidel W.A. The Pythagoreans and Greek mathematics. // American Journal of Philology, 61, 1940, p. 1-33
  • Huffman C.A. Philolaus of Croton: pythagorean and presocratic. - Cambridge UP, 1993
  • Huffman C.A. Archytas of Tarentum: pythagorean, philosopher and mathematician king. - Cambridge UP, 2004
  • Philip J.A. Pythagoras and early Pythaforeanism. - Toronto UP, 1966

  • Burkert W. Weisheit und Wissenschaft: Studien zu Pythagoras, Philolaos und Platon. - Nürnberg, 1962
  • Van der Waerden B.L. Die Pythagoreer: Religiöse Bruderschaft und Schule der Wissenschaft. - Artemis Verlag: Zürich, 1979

  • Асмус В.Ф. Античная философия. - Высшая школа, Москва, 1999
  • Вернаи Ж.П. Происхождение древнегреческой мысли. - Прогресс, Москва 1988
  • Лосев А.Ф. История античной философии в конспективном изложении. - Москва, 1989
  • Мамардашвили М.К. Лекции по античной философии. - Аграф, Москва, 1997
  • Хлебников Г.В. Античная философская теология. - Наука, Москва, 2007
  • Целлер Э. Очерк истории греческой философии. / Перевод С. Л. Франка. - Алетейя, СПб., 1996
  • Герцман Е.В. Пифагорейское музыкознание. Начала древнегреческой науки о музыке. - Гуманитарная академия: СПб., 2003
  • Жмудь Л.Я. Пифагор и его школа (ок. 530 — ок. 430 гг. до н. э.). - Наука: Ленинград, 1990
  • Жмудь Л.Я. Наука, философия и религия в раннем пифагореизме. - Алетейя: СПб., 1994
  • Шичалин Ю.А. Статус науки в орфико-пифагорейских кругах. // Философско-религиозные истоки науки. - М., 1997. С.12-44
  • Щетников А.И. Пифагорейское учение о числе и величине. - Изд-во Новосибирского ун-та, 1997
  • Щетников А.И. Возникновение теоретической математики и пифагорейская сотериология вспоминания. // Математическое образование, № 4(35), 2005, с. 17-28
  • Щетников А.И. Пифагорейский алгоритм для вычисления сторонних и диагональных чисел и понятие семенного логоса. // Историко-математические исследования, 10(45), 2005, с. 160—173
  • Пифагорейская гармония: исследования и тексты. - АНТ: Новосибирск, 2005
  • Ямвлих. О пифагоровой жизни. / Пер. И. Ю. Мельниковой. - Алетейя: Москва, 2002

Resursi internetā par šo tēmu