Atšķirības starp "Kristietība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kristietība''' - monoteistiska reliģija, kas ir balstīta tās dibinātāja [[Jēzus Kristus]] (gr. ''Xριστός, Khristos'' - "svaidītais, ieziestais") personā un Viņa mācībā, kas atrodama kristiešu svētajos rakstos – [[Bībele|Bībelē]]. Radās mūsu ēras sākumā Palestīnā kā [[Jūdaisms|jūdaisma]] [[sekta]], kas pamazām izveidojās par atsevišķu reliģiju un III gs. kļuva par [[Romas impērija]]s oficiālo reliģiju (ar jūdaismu ir kopīga Bībeles pirmā daļa - Vecā Derība). Gadsimtu gaitā ir sadalījusies sīkākos novirzienos, kurus var klasificēt trijās lielās grupās: [[Romas katoļi]], [[pareizticīgie]], [[protestanti]]. | + | '''Kristietība''' - monoteistiska reliģija, kas ir balstīta tās dibinātāja [[Jēzus Kristus]] (gr. ''Xριστός, Khristos'' - "svaidītais, ieziestais") personā un Viņa mācībā, kas atrodama kristiešu svētajos rakstos – [[Bībele|Bībelē]]. Radās mūsu ēras sākumā Palestīnā kā [[Jūdaisms|jūdaisma]] [[sekta]], kas pamazām izveidojās par atsevišķu reliģiju un III gs. kļuva par [[Romas impērija]]s oficiālo reliģiju (ar jūdaismu ir kopīga Bībeles pirmā daļa - Vecā Derība). Gadsimtu gaitā ir sadalījusies sīkākos novirzienos, kurus var klasificēt trijās lielās grupās: [[Romas katoļi]], [[pareizticīgie]], [[protestanti]]. Agrīnās kristietības vēsturi periodizē: aktuālās eshatoloģijas periods (I-II gs. mija), pielāgošanās periods (II-III gs.), pārtapšana par valsts reliģiju (IV gs.), 313. gada Milānas edikts, 325. gada Nikejas (I) koncils. No intelektuālā viedokļa nošķir: [[apoloģētika]] (II-III gs. kristietība vairāk aizstāvas) un [[patristika]] (IV-V gs. - tiek izveidots kristīgās [[Baznīca]]s institūts, kulti, dogmatika un pasaules uzskats). |
[[Kategorija:Kristietība]] | [[Kategorija:Kristietība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 24. septembris, plkst. 08.55
Kristietība - monoteistiska reliģija, kas ir balstīta tās dibinātāja Jēzus Kristus (gr. Xριστός, Khristos - "svaidītais, ieziestais") personā un Viņa mācībā, kas atrodama kristiešu svētajos rakstos – Bībelē. Radās mūsu ēras sākumā Palestīnā kā jūdaisma sekta, kas pamazām izveidojās par atsevišķu reliģiju un III gs. kļuva par Romas impērijas oficiālo reliģiju (ar jūdaismu ir kopīga Bībeles pirmā daļa - Vecā Derība). Gadsimtu gaitā ir sadalījusies sīkākos novirzienos, kurus var klasificēt trijās lielās grupās: Romas katoļi, pareizticīgie, protestanti. Agrīnās kristietības vēsturi periodizē: aktuālās eshatoloģijas periods (I-II gs. mija), pielāgošanās periods (II-III gs.), pārtapšana par valsts reliģiju (IV gs.), 313. gada Milānas edikts, 325. gada Nikejas (I) koncils. No intelektuālā viedokļa nošķir: apoloģētika (II-III gs. kristietība vairāk aizstāvas) un patristika (IV-V gs. - tiek izveidots kristīgās Baznīcas institūts, kulti, dogmatika un pasaules uzskats).
