Atšķirības starp "Regālijas" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Regālijas''' (lat. ''regalia'', no ''regalis'' - valdnieka) - [[Senjors|zemes kunga]] tiesību uz rangu sociālajā hierarhijā un tam pienākošos valdījumu simboli ([[kronis]], [[scepteris]], [[valstsābols]] u.c.) | + | '''Regālijas''' (lat. ''regalia'', no ''regalis'' - valdnieka) - atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' [[Senjors|zemes kunga]] tiesību uz rangu sociālajā hierarhijā un tam pienākošos valdījumu simboli ([[kronis]], [[scepteris]], [[valstsābols]] u.c.). | ||
| + | * '''2.''' [[Monarhs|Monarha]] valdījumi (tiesības, īpašumi un ienākumi no tiem) Eiropā no XI gs. 1158. gada [[Ronkaļjas Reihstāgs|Ronkaļjas Reihstāga]] (kura lēmumi bija paredzēti itāļu zemēm) [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] ietekmē par ''regālijām'' nodēvēja tikai tās [[karaļa tiesības]], kas tam piederēja kā [[Monarhs|valdniekam]], pretstatā tām, ko tas lietoja kā savu domēņu zemes kungs. | ||
| + | * '''3.''' Pēc [[Vormsas konkordāts|Vormsas konkordāta]] (1122.) par ''regālijām'' sāka dēvēt arī [[Baznīca]]s laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs. otrās puses. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| 12. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Simboli un atribūti]] | [[Kategorija:Simboli un atribūti]] | ||
| + | [[Kategorija:Īpašums]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 14. septembris, plkst. 05.49
Regālijas (lat. regalia, no regalis - valdnieka) - atkarībā no konteksta:
- 1. zemes kunga tiesību uz rangu sociālajā hierarhijā un tam pienākošos valdījumu simboli (kronis, scepteris, valstsābols u.c.).
- 2. Monarha valdījumi (tiesības, īpašumi un ienākumi no tiem) Eiropā no XI gs. 1158. gada Ronkaļjas Reihstāga (kura lēmumi bija paredzēti itāļu zemēm) romiešu tiesību ietekmē par regālijām nodēvēja tikai tās karaļa tiesības, kas tam piederēja kā valdniekam, pretstatā tām, ko tas lietoja kā savu domēņu zemes kungs.
- 3. Pēc Vormsas konkordāta (1122.) par regālijām sāka dēvēt arī Baznīcas laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs. otrās puses.
Literatūra
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 337. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 85. lpp.
