Atšķirības starp "Elbingas grāmata" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Elbingas grāmata''' (vāc. ''Elbinger Rechtsbuch'', pol. ''Księga Elbląska'', angl. ''Book of Elbing'', kr. ''Эльблонгская книга'') - atkarībā no konteksta:
 
'''Elbingas grāmata''' (vāc. ''Elbinger Rechtsbuch'', pol. ''Księga Elbląska'', angl. ''Book of Elbing'', kr. ''Эльблонгская книга'') - atkarībā no konteksta:
 
* '''1.''' XIII-XIV gs. poļu paražu un feodālo likumu noraksts "Noimana kodeksā", 120.-168. lpp. (preambula un 29 panti - teksts pārtrūkst pusvārdā "kas attiecas no norādītā uz brīvajiem ļaudīm..."). Satur civiltiesību, krimināltiesību un procesuālo tiesību normas. Lielā mērā balstās uz [[Sakšu spogulis|Sakšu spoguli]]. Tiek uzskatīts par senāko poļu paražu tiesību pierakstu.
 
* '''1.''' XIII-XIV gs. poļu paražu un feodālo likumu noraksts "Noimana kodeksā", 120.-168. lpp. (preambula un 29 panti - teksts pārtrūkst pusvārdā "kas attiecas no norādītā uz brīvajiem ļaudīm..."). Satur civiltiesību, krimināltiesību un procesuālo tiesību normas. Lielā mērā balstās uz [[Sakšu spogulis|Sakšu spoguli]]. Tiek uzskatīts par senāko poļu paražu tiesību pierakstu.
−
* '''2.''' T.s. '''Noimana kodekss''' (''Codex Neumannianus'') - kuru veido Lībekas tiesību noraksts (1.-100. lpp.), senprūšu tiesību noraksts vācu valodā (''Iura Prutenorum'', 100.-120.lpp.), poļu tiesību noraksts vācu valodā (t.s. Elbingas grāmata", 120.-168. lpp.) un vācu-prūšu valodu vārdnīca (169.-185. lpp.), - vai tā daļa. 1825. gadā, pārņemot tirgotāja A. Grībnava (''Grübnau'') mantojumā atstāto arhīvu, Elbingas<ref>Mūsdienu Elblonga - senprūšu Pamedes zemes lielākā pilsēta ''Truso'' - visus viduslaikus un jaunos laikus atradās [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] un [[Prūsijas karaliste]]s valdījumā kā Elbinga, bet Polijas pakļautībā nonāca tikai pēc II Pasaules kara.)</ref> pilsētas valdes padomnieks Ferdinands Noimans (''Neumann'') atrada tur virkni viduslaiku dokumentu, kurus viņš apkopoja turpmākai izpētei, kas mūsdienās zināms kā ''Codex Neumannianus''.
+
* '''2.''' Viss t.s. '''Noimana kodekss''' (''Codex Neumannianus'') - kuru veido Lībekas tiesību noraksts (1.-100. lpp.), senprūšu tiesību noraksts vācu valodā (''Iura Prutenorum'', 100.-120.lpp.), poļu tiesību noraksts vācu valodā (t.s. Elbingas grāmata", 120.-168. lpp.) un vācu-prūšu valodu vārdnīca (169.-185. lpp.), - vai tā daļa. 1825. gadā, pārņemot tirgotāja A. Grībnava (''Grübnau'') mantojumā atstāto arhīvu, Elbingas<ref>Mūsdienu Elblonga - senprūšu Pamedes zemes lielākā pilsēta ''Truso'' - visus viduslaikus un jaunos laikus atradās [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] un [[Prūsijas karaliste]]s valdījumā kā Elbinga, bet Polijas pakļautībā nonāca tikai pēc II Pasaules kara.)</ref> pilsētas valdes padomnieks Ferdinands Noimans (''Neumann'') atrada tur virkni viduslaiku dokumentu, kurus viņš apkopoja turpmākai izpētei, kas mūsdienās zināms kā ''Codex Neumannianus''.
  
 
Skat. arī [[barbaru tiesības]]
 
Skat. arī [[barbaru tiesības]]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 13. jūnijs, plkst. 04.54

Elbingas grāmata (vāc. Elbinger Rechtsbuch, pol. Księga Elbląska, angl. Book of Elbing, kr. Эльблонгская книга) - atkarībā no konteksta:

  • 1. XIII-XIV gs. poļu paražu un feodālo likumu noraksts "Noimana kodeksā", 120.-168. lpp. (preambula un 29 panti - teksts pārtrūkst pusvārdā "kas attiecas no norādītā uz brīvajiem ļaudīm..."). Satur civiltiesību, krimināltiesību un procesuālo tiesību normas. Lielā mērā balstās uz Sakšu spoguli. Tiek uzskatīts par senāko poļu paražu tiesību pierakstu.
  • 2. Viss t.s. Noimana kodekss (Codex Neumannianus) - kuru veido Lībekas tiesību noraksts (1.-100. lpp.), senprūšu tiesību noraksts vācu valodā (Iura Prutenorum, 100.-120.lpp.), poļu tiesību noraksts vācu valodā (t.s. Elbingas grāmata", 120.-168. lpp.) un vācu-prūšu valodu vārdnīca (169.-185. lpp.), - vai tā daļa. 1825. gadā, pārņemot tirgotāja A. Grībnava (Grübnau) mantojumā atstāto arhīvu, Elbingas[1] pilsētas valdes padomnieks Ferdinands Noimans (Neumann) atrada tur virkni viduslaiku dokumentu, kurus viņš apkopoja turpmākai izpētei, kas mūsdienās zināms kā Codex Neumannianus.

Skat. arī barbaru tiesības

Atsauces un piezīmes

  1. ↑ Mūsdienu Elblonga - senprūšu Pamedes zemes lielākā pilsēta Truso - visus viduslaikus un jaunos laikus atradās Teitoņu ordeņa un Prūsijas karalistes valdījumā kā Elbinga, bet Polijas pakļautībā nonāca tikai pēc II Pasaules kara.)

Literatūra par šo tēmu

  • Elblongas grāmata // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 166. lpp.
  • Zemītis G., Osipova S., Blūzma V. Ārvalstu tiesību vēstures avoti. - Turība: Rīga, 2007. - 352 lpp. ISBN 9789984828867
  • Edwin Volckmann. Das älteste geschriebene polnische Rechtsdenkmal. - Elbing, 1869
  • Edward Carstenn. Die Elbinger Handschriften des Lübischen Rechts. // Zeitschrift des Westpreußischen Geschichtsvereins 72 (1935), S. 139-183, hier S. 156-157 (Sigle E)
  • Ulrich-Dieter Oppitz. Deutsche Rechtsbücher des Mittelalters. Bd. II: Beschreibung der Handschriften. - Köln/Wien 1990, S. 487 (Nr. 485)
  • Emil Steffenhagen. Aus Altpreußens Rechtsgeschichte. I. Das Elbinger Rechtsbuch aus dem Schwabenspiegel. // Altpreußische Monatsschrift (AltprMschr) 2, 1865, S. 537-558
  • Хрестоматия памятников феодального государства и права стран Европы. / Под ред. В. М. Корецкого. - Москва, 1961

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Elbingas_grāmata&oldid=34419"