Atšķirības starp "Sholastika" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Sholastika'''<ref>Nosacīts [[Humānisms|humānistu]] izdomāts apzīmējums.</ref> (no gr. ''σχολαστικός, sholastikos'' - "skolots, mācīts") jeb '''viduslaiku filosofija''' - filosofiskā doma viduslaiku Rietumeiropā, kurai raksturīgākais bija izteikts intelektuālisms, [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] ([[Platons]] un it īpaši [[Aristotelis no Stagīras|Aristotelis]]) un antīko zinātnisko koncepciju sintēze ar [[kristietība]]s pamatpostulātiem, Svēto Rakstu pētniecība, analīze un traktēšana, t.i., filosofija kā teoloģijas metode. Liela nozīme bija diskusijām par [[Universālijas|universālijām]]. Koncentrējās [[Universitāte|universitātēs]] un [[Klosteris|klosteros]], izveidojot vairākas savstarpēji polemizējošas skolas  ([[Reālisms|reālismu]] un [[nominālisms|nominālismu]], [[Tomisms|tomismu]], augustiniānismu, franciskānismu u.c.). Tiek periodizēta:
+
'''Sholastika'''<ref>Nosacīts [[Humānisms|humānistu]] izdomāts apzīmējums.</ref> (no gr. ''σχολαστικός, sholastikos'' - "skolots, mācīts") jeb '''viduslaiku filosofija''' - filosofiskā doma viduslaiku Rietumeiropā, kurai raksturīgākais bija izteikts intelektuālisms, [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] ([[Platons]] un it īpaši [[Aristotelis no Stagīras|Aristotelis]]) un antīko zinātnisko koncepciju sintēze ar [[kristietība]]s pamatpostulātiem, Svēto Rakstu pētniecība, analīze un traktēšana, t.i., filosofija kā teoloģijas metode. Liela nozīme bija diskusijām par [[Universālijas|universālijām]]. Koncentrējās [[Universitāte|universitātēs]] un [[Klosteris|klosteros]], izveidojot vairākas savstarpēji polemizējošas skolas  ([[Viduslaiku reālisms|reālismu]] un [[nominālisms|nominālismu]], [[Tomisms|tomismu]], augustiniānismu, franciskānismu u.c.). Tiek periodizēta:
 
* '''agrīnā sholastika''' (IX-XIII gs.), kurai raksturīga [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] ietekme ([[Roscelīns no Kompjēnas]], [[Dunss Skots]], [[Erigena Joanns Skots]], [[Anselms no Kenterberijas]], [[Abelārs]], [[Avicenna]], [[Averoess]], [[Maimonids]] u.c.);
 
* '''agrīnā sholastika''' (IX-XIII gs.), kurai raksturīga [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] ietekme ([[Roscelīns no Kompjēnas]], [[Dunss Skots]], [[Erigena Joanns Skots]], [[Anselms no Kenterberijas]], [[Abelārs]], [[Avicenna]], [[Averoess]], [[Maimonids]] u.c.);
 
* '''klasiskā sholastika''' (XIV-XV gs.), kurā dominē t.s. "kristīgais aristotelisms" ([[Okams Viljams|Viljams no Okamas]], [[Alberts Lielais]], [[Toms no Akvīnas]] u.c.);
 
* '''klasiskā sholastika''' (XIV-XV gs.), kurā dominē t.s. "kristīgais aristotelisms" ([[Okams Viljams|Viljams no Okamas]], [[Alberts Lielais]], [[Toms no Akvīnas]] u.c.);

Versija, kas saglabāta 2011. gada 7. jūnijs, plkst. 15.03

Sholastika[1] (no gr. σχολαστικός, sholastikos - "skolots, mācīts") jeb viduslaiku filosofija - filosofiskā doma viduslaiku Rietumeiropā, kurai raksturīgākais bija izteikts intelektuālisms, antīkās filosofijas (Platons un it īpaši Aristotelis) un antīko zinātnisko koncepciju sintēze ar kristietības pamatpostulātiem, Svēto Rakstu pētniecība, analīze un traktēšana, t.i., filosofija kā teoloģijas metode. Liela nozīme bija diskusijām par universālijām. Koncentrējās universitātēs un klosteros, izveidojot vairākas savstarpēji polemizējošas skolas (reālismu un nominālismu, tomismu, augustiniānismu, franciskānismu u.c.). Tiek periodizēta:

XIX gs. izveidojās neosholastika, kas apvienoja klasiskās kristīgās filosofijas skolas, tālāk pilnveidojot sholastisko tradīciju.

Atsauces un piezīmes

  1. ↑ Nosacīts humānistu izdomāts apzīmējums.

Skat. arī: mutakallimi

Literatūra

  • Sholastika. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 375. lpp.
  • The Cambridge History of Later Medieval Philosophy. From the Rediscovery of Aristotle to the Disintegration of Scholasticism 1100-1600. / Kretzmann N., Kenny A., Pinborg J. (Ed.) - Cambridge University Press: Cambridge, 2003, ISBN 0-521-36933-9
  • Philosophy in the Middle Ages. / Hyman, J.; and J. J. walsh, eds. - Hackett Publishing: Indianapolis, 1973. ISBN 0915144050
  • Readings in Medieval Philosophy. / Schoedinger, Andrew B., ed. - Oxford University Press: New York, 1996. ISBN 0195092937
  • John Marenbon. Later Medieval Philosophy (1150-1350). An Introduction. - Routledge & Kegan Paul: London, 1987, ISBN 0-7102-0286-5
  • A Companion to Philosophy in the Middle Ages. / Gracia, J. G. and T. B. Noone, eds. - Blackwell: London, 2003. ISBN 0631216723
  • The Cambridge Companion to Medieval Philosophy. / McGrade A.S., ed. - Cambridge University Press: Cambridge, 2003
  • Lindberg David C. Science in the Middle Ages. - University of Chicago Press: Chicago, 1978. ISBN 0226482324
  • Maurer Armand A. Medieval Philosophy (2nd ed.). - Pontifical Institute of Mediaeval Studies: Toronto, 1982. ISBN 0888447043
  • Jos Decorte. Eine kurze Geschichte der mittelalterlichen Philosophie. - Schöningh: Paderborn, 2006, ISBN 3-8252-2439-2
  • Martin Grabmann. Die Geschichte der scholastischen Methode. - Akademie-Verlag: Berlin, 1988, ISBN 3-05-000592-0
  • Josef Pieper. Scholastik. Gestalten und Probleme der mittelalterlichen Philosophie. - Kösel: München, 1991, ISBN 3-466-40130-5
  • Schulthess P., Imbach R. Die Philosophie im lateinischen Mittelalter. Ein Handbuch mit einem bio-bibliographischen Repertorium. - Artemis & Winkler: Düsseldorf, 2002, ISBN 3-7608-1218-X

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Sholastika&oldid=34309"