Atšķirības starp "PSRS Konstitūcija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''PSRS Konstitūcija''' (''Конституция СССР'') - [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|PSRS]] valsts iekārtu nosakošais pamatlikums, [[konstitūcija]]. Atkarībā no konteksta: | '''PSRS Konstitūcija''' (''Конституция СССР'') - [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|PSRS]] valsts iekārtu nosakošais pamatlikums, [[konstitūcija]]. Atkarībā no konteksta: | ||
| − | * 1923. gada 6. jūlijā [[Centrālā izpildkomiteja|Centrālās izpildkomitejas]] pieņemta pirmā PSRS konstitūcija. Apstiprināta 1924. gada 31. janvārī 2. Vissavienības [[Padomju kongress|padomju kongresā]]. Sastāvēja no divām daļām: 1) Deklarācija par PSRS dibināšanu; 2) Līgums par PSRS dibināšanu. Abi šie dokumenti bija izstrādāti 1922. gada 30. decembrī 1. Vissavienības padomju kongresā. Deklarācijā tika pamatota nepieciešamība sabrukušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā jaundibinātajām padomju republikām apvienoties vienā valstī, lai ātrāk novērstu [[Pirmais pasaules karš|pasaules kara]] postījumus, pārveidotu tautsaimniecību un nostiprinātu ārējo drošību. Līgumā tika juridiski noformēta [[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|Krievijas SFPR]], [[Ukrainas PSR]], [[Baltkrievijas PSR]] un [[Aizkaukāza Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|Aizkaukāza SFPR]] brīvprātīga apvienošanās vienā valstī, noteikta PSRS un [[Padomju sociālistiskā republika|savienoto republiku]] institūciju kompetence, savienības pilsonība, [[ģerbonis]], karogs un galvaspilsēta. Pēc tās parauga tika pārstrādātas savienoto un autonomo republiku Konstitūcijas. | + | * 1923. gada 6. jūlijā [[Centrālā izpildkomiteja|Centrālās izpildkomitejas]] pieņemta pirmā PSRS konstitūcija. Apstiprināta 1924. gada 31. janvārī 2. Vissavienības [[Padomju kongress|padomju kongresā]]. Sastāvēja no divām daļām: 1) Deklarācija par PSRS dibināšanu; 2) Līgums par PSRS dibināšanu. Abi šie dokumenti bija izstrādāti 1922. gada 30. decembrī 1. Vissavienības padomju kongresā. Deklarācijā tika pamatota nepieciešamība sabrukušās [[Krievijas impērija]]s teritorijā jaundibinātajām padomju republikām apvienoties vienā valstī, lai ātrāk novērstu [[Pirmais pasaules karš|pasaules kara]] postījumus, pārveidotu tautsaimniecību un nostiprinātu ārējo drošību. Līgumā tika juridiski noformēta [[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|Krievijas SFPR]], [[Ukrainas PSR]], [[Baltkrievijas PSR]] un [[Aizkaukāza Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|Aizkaukāza SFPR]] brīvprātīga apvienošanās vienā valstī, noteikta PSRS un [[Padomju sociālistiskā republika|savienoto republiku]] institūciju kompetence, savienības pilsonība, [[ģerbonis]], karogs un galvaspilsēta. Par augstāko valsts varas institūciju noteica [[PSRS| Tautas deputātu kongress|PSRS Padomju deputātu kongresu]]. Pēc tās parauga tika pārstrādātas savienoto un autonomo republiku Konstitūcijas. |
| + | * 1936. gada 5. decembrī 8. ārkārtas vissavienības padomju kongresā pieņemta oktrā PSRS Konstitūcija. Tika deklarēts, ka PSRS jau esot "uzcelts" [[sociālisms]], tika pasludināta darba tautas vara, ko tā īsteno ar darbaļaužu padomju deputātu starpniecību; vispārējas, vienlīdzīgas, tiešas vēlēšanu tiesības aizklāti balsojot, deklarētas pilsoņu tiesības, brīvības un pienākumi. Par augstāko varas institūciju noteica PSRS [[Augstākā padome|Augstāko padomi]], kas ievēlēja valdību - [[Taut | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. marts, plkst. 16.40
PSRS Konstitūcija (Конституция СССР) - PSRS valsts iekārtu nosakošais pamatlikums, konstitūcija. Atkarībā no konteksta:
- 1923. gada 6. jūlijā Centrālās izpildkomitejas pieņemta pirmā PSRS konstitūcija. Apstiprināta 1924. gada 31. janvārī 2. Vissavienības padomju kongresā. Sastāvēja no divām daļām: 1) Deklarācija par PSRS dibināšanu; 2) Līgums par PSRS dibināšanu. Abi šie dokumenti bija izstrādāti 1922. gada 30. decembrī 1. Vissavienības padomju kongresā. Deklarācijā tika pamatota nepieciešamība sabrukušās Krievijas impērijas teritorijā jaundibinātajām padomju republikām apvienoties vienā valstī, lai ātrāk novērstu pasaules kara postījumus, pārveidotu tautsaimniecību un nostiprinātu ārējo drošību. Līgumā tika juridiski noformēta Krievijas SFPR, Ukrainas PSR, Baltkrievijas PSR un Aizkaukāza SFPR brīvprātīga apvienošanās vienā valstī, noteikta PSRS un savienoto republiku institūciju kompetence, savienības pilsonība, ģerbonis, karogs un galvaspilsēta. Par augstāko valsts varas institūciju noteica Tautas deputātu kongress|PSRS Padomju deputātu kongresu. Pēc tās parauga tika pārstrādātas savienoto un autonomo republiku Konstitūcijas.
- 1936. gada 5. decembrī 8. ārkārtas vissavienības padomju kongresā pieņemta oktrā PSRS Konstitūcija. Tika deklarēts, ka PSRS jau esot "uzcelts" sociālisms, tika pasludināta darba tautas vara, ko tā īsteno ar darbaļaužu padomju deputātu starpniecību; vispārējas, vienlīdzīgas, tiešas vēlēšanu tiesības aizklāti balsojot, deklarētas pilsoņu tiesības, brīvības un pienākumi. Par augstāko varas institūciju noteica PSRS Augstāko padomi, kas ievēlēja valdību - [[Taut
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 196. lpp.
- Кукушкин Ю.С., Чистяков О.И. Очерк истории Советской Конституции. - Политиздат: Москва, 1987
