Atšķirības starp "Hipeji" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Skat. arī: [[zeugīts]] | Skat. arī: [[zeugīts]] | ||
− | == Literatūra == | + | ==== Literatūra ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 8. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 8. lpp. | ||
+ | * Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp. | ||
---- | ---- | ||
* Л.Г. Печатнова. История Спарты (период архаики и классики). - СПб.: Гуманитарная Академия, 2001. 510 с. ISBN 5-93762-008-9 | * Л.Г. Печатнова. История Спарты (период архаики и классики). - СПб.: Гуманитарная Академия, 2001. 510 с. ISBN 5-93762-008-9 | ||
14. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
* Marcus Junkelmann: Die Reiter Roms. Kulturgeschichte der antiken Welt. - Mainz 1990 | * Marcus Junkelmann: Die Reiter Roms. Kulturgeschichte der antiken Welt. - Mainz 1990 | ||
− | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.vroma.org/~bmcmanus/socialclass.html Roman Social Class and Public Display] | * [http://www.vroma.org/~bmcmanus/socialclass.html Roman Social Class and Public Display] |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 11. aprīlis, plkst. 05.23
Hipeji jeb jātnieki (no sengr. ἱππεύς – hippeus, "ar zirgu"; kr. всадники) - turīgo, priviliģēto iedzīvotāju kārta Helladā u.c. Vidusjūras baseina valstīs antīkajos laikos - zemes īpašnieki, tirgotāji, augļotāji, kuri varēja atļauties uzturēt kara zirgu un atbilstošu bruņojumu (kuru gada ienākumi bija 300 medimni), tā sākotnēji veidojot kavalēriju (no kā arī nosaukums). Atēnās pēc Solona reformām otrā ietekmīgākā kārta. Senajā Romā - ekvīti (lat. equites, no equus – "zirgs") – otrā ietekmīgākā grupa pēc senatoriem. Spartā hipeji bija monarha īpašā gvarde - 300 izlasītu jātnieku (tikai pēc nosaukuma, jo uz zirgiem nejāja), ne vecāki par 30 gadiem.
Skat. arī: zeugīts
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 8. lpp.
- Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.
- Л.Г. Печатнова. История Спарты (период архаики и классики). - СПб.: Гуманитарная Академия, 2001. 510 с. ISBN 5-93762-008-9
- Ségolène Demougin (Hrsg.): L’ordre équestre. Histoire d’une aristocratie (IIe siècle av. J.-C.–IIIe siècle ap. J.-C.). École Française de Rome. - Rom 1999, ISBN 2-7283-0445-9
- Marcus Junkelmann: Römische Kavallerie – Equites Alae. Die Kampfausrüstung der römischen Reiterei im 1. und 2. Jahrhundert n. Christus. - Schriftenreihe des Limesmuseums Aalen, Stuttgart 1989
- Marcus Junkelmann: Die Reiter Roms. Kulturgeschichte der antiken Welt. - Mainz 1990