Atšķirības starp "Vaišešika" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vaišešika''' (sans. ''वैशॆषिक, višeša'' - "īpatnība") – viena no [[Indiešu filosofija|senindiešu reliģiski-filosofiskajām mācībām]]. Pirmo sistemātisko tās izklāstu ("Vaišešika sutra") sniedza Kanada (III gs. p.m.ē.). To papildināja un tālāk attīstīja Prašastapada (IV gs.) savā darbā "Padartha dharma sangraha". Visu pastāvošo iedalīja 7 kategorijās: substance, kvalitāte, darbība, vispārīgums, īpatnība, klātesamība, nebūtība. Pirmās 3 kategorijas pastāv reāli, nākamās trīs ir prāta darbības produkts. Īpaši svarīga loma izziņā ir īpatnībai, jo tajā atspoguļojas substanču reālā daudzveidība. Pasaule sastāv no substancēm, kurām piemīt kvalitāte un darbība - kopā 9 pamatsubstances: zeme, ūdens, gaisma, gaiss, ēters, laiks, telpa, dvēsele, prāts. Pirmo 4 substanču atomi veido visus materiālos objektus. Atomi ir mūžīgi, nedalāmi, neredzami, tiem nav izplatības, taču to kombinācijas veido visus ķermeņus, kam ir izplatība. Atomu savienojumus nosaka pasaules dvēsele. Atomu pastāvīgās kustības rezultātā pasaule, kas pastāv laikā, telpā un ēterā, periodiski rodas un sairst. Atomi kvalitātes ziņā iedalās 4 pamatveidos, atkarībā no to izcelsmes, un izraisa 4 sajūtas: tausti, garšu, redzi un ožu. ''Vaišešikas'' [[Gnozeoloģija|gnozeoloģijā]], kas tuva [[njauja]]s izziņas teorijai, norāda uz 4 patiesas un 4 maldīgas izziņas veidiem. Patiesību palīdz izzināt uztvere, secinājums, atmiņa un intuīcija. | + | '''Vaišešika''' (sans. ''वैशॆषिक, višeša'' - "īpatnība") – viena no 6 ortodoksālajām [[Indiešu filosofija|senindiešu reliģiski-filosofiskajām mācībām]]. Pirmo sistemātisko tās izklāstu ("Vaišešika sutra") sniedza Kanada (III gs. p.m.ē.). To papildināja un tālāk attīstīja Prašastapada (IV gs.) savā darbā "Padartha dharma sangraha". Visu pastāvošo iedalīja 7 kategorijās: substance, kvalitāte, darbība, vispārīgums, īpatnība, klātesamība, nebūtība. Pirmās 3 kategorijas pastāv reāli, nākamās trīs ir prāta darbības produkts. Īpaši svarīga loma izziņā ir īpatnībai, jo tajā atspoguļojas substanču reālā daudzveidība. Pasaule sastāv no substancēm, kurām piemīt kvalitāte un darbība - kopā 9 pamatsubstances: zeme, ūdens, gaisma, gaiss, ēters, laiks, telpa, dvēsele, prāts. Pirmo 4 substanču atomi veido visus materiālos objektus. Atomi ir mūžīgi, nedalāmi, neredzami, tiem nav izplatības, taču to kombinācijas veido visus ķermeņus, kam ir izplatība. Atomu savienojumus nosaka pasaules dvēsele. Atomu pastāvīgās kustības rezultātā pasaule, kas pastāv laikā, telpā un ēterā, periodiski rodas un sairst. Atomi kvalitātes ziņā iedalās 4 pamatveidos, atkarībā no to izcelsmes, un izraisa 4 sajūtas: tausti, garšu, redzi un ožu. ''Vaišešikas'' [[Gnozeoloģija|gnozeoloģijā]], kas tuva [[njauja]]s izziņas teorijai, norāda uz 4 patiesas un 4 maldīgas izziņas veidiem. Patiesību palīdz izzināt uztvere, secinājums, atmiņa un intuīcija. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 13.39
Vaišešika (sans. वैशॆषिक, višeša - "īpatnība") – viena no 6 ortodoksālajām senindiešu reliģiski-filosofiskajām mācībām. Pirmo sistemātisko tās izklāstu ("Vaišešika sutra") sniedza Kanada (III gs. p.m.ē.). To papildināja un tālāk attīstīja Prašastapada (IV gs.) savā darbā "Padartha dharma sangraha". Visu pastāvošo iedalīja 7 kategorijās: substance, kvalitāte, darbība, vispārīgums, īpatnība, klātesamība, nebūtība. Pirmās 3 kategorijas pastāv reāli, nākamās trīs ir prāta darbības produkts. Īpaši svarīga loma izziņā ir īpatnībai, jo tajā atspoguļojas substanču reālā daudzveidība. Pasaule sastāv no substancēm, kurām piemīt kvalitāte un darbība - kopā 9 pamatsubstances: zeme, ūdens, gaisma, gaiss, ēters, laiks, telpa, dvēsele, prāts. Pirmo 4 substanču atomi veido visus materiālos objektus. Atomi ir mūžīgi, nedalāmi, neredzami, tiem nav izplatības, taču to kombinācijas veido visus ķermeņus, kam ir izplatība. Atomu savienojumus nosaka pasaules dvēsele. Atomu pastāvīgās kustības rezultātā pasaule, kas pastāv laikā, telpā un ēterā, periodiski rodas un sairst. Atomi kvalitātes ziņā iedalās 4 pamatveidos, atkarībā no to izcelsmes, un izraisa 4 sajūtas: tausti, garšu, redzi un ožu. Vaišešikas gnozeoloģijā, kas tuva njaujas izziņas teorijai, norāda uz 4 patiesas un 4 maldīgas izziņas veidiem. Patiesību palīdz izzināt uztvere, secinājums, atmiņa un intuīcija.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 428. lpp.
- Visvaldis Klīve. Ticības ceļos. Reliģiju vēsture. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 579661133X
- Satischandra Chatterjee. An Introduction to Indian Philosophy. - University of Calcutta: Calcutta, 1984
- Axel Michaels. Hinduism: Past and Present. - Princeton University Press: Princeton-New Jersey, 2004. — ISBN 0-691-08953-1
- Heinrich Zimmer. Philosophies of India. - Princeton University Press: New York, 1951, ISBN 0-691-01758-1
