Atšķirības starp "Volfs Kristians" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Kristians Volfs''' (''Christian, Freiherr von Wolff'', 1679.-1754.) - [[barons]], filosofs, [[apgaismotājs]], [[sholastika]]s sistematizētājs un modernizētājs, [[Leibnics Gotfrīds Vilhelms|Leibnica]] mācības sistematizētājs un popularizētājs. | '''Kristians Volfs''' (''Christian, Freiherr von Wolff'', 1679.-1754.) - [[barons]], filosofs, [[apgaismotājs]], [[sholastika]]s sistematizētājs un modernizētājs, [[Leibnics Gotfrīds Vilhelms|Leibnica]] mācības sistematizētājs un popularizētājs. | ||
| − | [[ | + | Dzimis 1679. gada 24. janvārī Breslavā (mūsd. Vroclava), Silēzijā, [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijā]]. Studēja sholastiku, matemātiku un dabaszinātnes Jēnas universitātē. 1703. gadā kļuva par [[Privātdocents|privātdocentu]] Leipcigas universitātē. No 1706. gada natūrfilosofijas un matemātikas profesors Halles universitātē. Galvenais darbs - "Loģika jeb saprātīgas domas par cilvēka prāta spējām" (1712.). Apsūdzēts ateismā un bija spiests pamest [[Prūsijas karaliste|Prūsiju]]. Pasniedzējs Marburgas universitātē. 1740. gadā Prūsijas karalis Frīdrihs II viņu ataicināja atpakaļ, un Volfs atkal pasniedza Halles universitātē. Kopš 1743. gada [[universitāte]]s [[rektors]]. Miris 1754. gada 9. aprīlī Hallē. |
Atmetot Leibnica mācības dialektiskos elementus, mācīja metafizisku teleoloģismu, saskaņā ar kuru esamības vispārējā sakarība, tās harmonija izskaidrojama ar mērķiem, kurus nospraudis Dievs. Savas mācības pamatā lika racionālistiskas dedukcijas metodi, ar kuras palīdzību visas filosofijas patiesības tika reducētas uz formālās loģikas likumiem (uz pretrunas likumu). | Atmetot Leibnica mācības dialektiskos elementus, mācīja metafizisku teleoloģismu, saskaņā ar kuru esamības vispārējā sakarība, tās harmonija izskaidrojama ar mērķiem, kurus nospraudis Dievs. Savas mācības pamatā lika racionālistiskas dedukcijas metodi, ar kuras palīdzību visas filosofijas patiesības tika reducētas uz formālās loģikas likumiem (uz pretrunas likumu). | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 21. jūnijs, plkst. 08.12
Kristians Volfs (Christian, Freiherr von Wolff, 1679.-1754.) - barons, filosofs, apgaismotājs, sholastikas sistematizētājs un modernizētājs, Leibnica mācības sistematizētājs un popularizētājs.
Dzimis 1679. gada 24. janvārī Breslavā (mūsd. Vroclava), Silēzijā, Sv. Romas impērijā. Studēja sholastiku, matemātiku un dabaszinātnes Jēnas universitātē. 1703. gadā kļuva par privātdocentu Leipcigas universitātē. No 1706. gada natūrfilosofijas un matemātikas profesors Halles universitātē. Galvenais darbs - "Loģika jeb saprātīgas domas par cilvēka prāta spējām" (1712.). Apsūdzēts ateismā un bija spiests pamest Prūsiju. Pasniedzējs Marburgas universitātē. 1740. gadā Prūsijas karalis Frīdrihs II viņu ataicināja atpakaļ, un Volfs atkal pasniedza Halles universitātē. Kopš 1743. gada universitātes rektors. Miris 1754. gada 9. aprīlī Hallē.
Atmetot Leibnica mācības dialektiskos elementus, mācīja metafizisku teleoloģismu, saskaņā ar kuru esamības vispārējā sakarība, tās harmonija izskaidrojama ar mērķiem, kurus nospraudis Dievs. Savas mācības pamatā lika racionālistiskas dedukcijas metodi, ar kuras palīdzību visas filosofijas patiesības tika reducētas uz formālās loģikas likumiem (uz pretrunas likumu).
Literatūra par šo tēmu
- Volfs Kristiāns // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 448. lpp.
