Atšķirības starp "Hipatija no Aleksandrijas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Aleksandrijas Hipātija''' (gr. ''Υπατία'', angl. ''Hypatia of Alexandria'', ~370.-415.) - filozofe, astronome un matemātiķe Senās Romas Ēģiptes provincē, Aleksandrijā. Viena no nedaudzajām sievietēm vēsturē, kas guvusi atzīstamus sasniegumus filozofijā un eksaktajās zinātnēs. Viņas filozofiskie uzskati un matemātikas koncepcijas diemžēl nav zināmas (izņemot t, ka uzskatījusi sevi par [[Platons|Platona]] sekotāju), jo Hipatijas darbi ir gājuši bojā, saglabājušās tikai atsauksmes par tiem citu autoru darbos. Dzimusi ap 370. gadu Aleksandrijā. Tēvs - [[Teons jaunākais no Aleksandrijas|Aleksandrijas Teons]], matemātiķis un astronoms. Kopā ar savu skolnieku [[Sinēcijs no Aleksandrijas|Sinēciju]] piedalījusies astrolābija pilnveidošanā, veidojusi arī zvaigžņu kartes, veikusi eksperimentus izikā (šķidrumu blīvumu noteikšana u.c.). Hipatijas intelektuālā darbība piesaistījusi domāt mīlošus ļaudis un ap 390. gadu viņai jau bijusi pastāvīga skolnieku grupa. Ir zināmi vairāku viņas skolnieku vārdi, tai skaitā visai ievērojamas personas tā laika Aleksandrijā: vairāki augstākie militārie ierēdņi (''comes et magister utriusque militiae per Orientem'') un [[arhonti]] (konkrētāk, Pentadijs un Heliodors. Zinām, ka Pentadijs 403.-404. gados bijis [[Imperators|imperatora]] [[prefekts]] Ēģiptē, savukārt Heliodors bija retors un justīcijas pārzinis imperatora prefekta kancelejā. Lasījusi lekcijas ne tikai filozofijā, bet arī matemātikā, ģeometrijā un astronomijā. 415. gadā notikošajā pagānu vajāšanas vilnī, kad visā impērijā tika iznīcinātas antīkās kultūras vērtības, grauti tempļi, dedzinātas bibliotēkas un vajāti filozofi, Hipatiju uz ielas nolinčoja [[Kristietība|kristiešu]] pūlis (saskaņā ar imperatora Teodosija I likumiem - ''The Theodosian Code'', - matemātika nebija kristīga nodarbe un pielīdzināma maģijai, par ko bija paredzēts nāvessods).
+
'''Aleksandrijas Hipātija''' (gr. ''Υπατία'', angl. ''Hypatia of Alexandria'', ~370.-415.) - filozofe, astronome un matemātiķe Senās Romas Ēģiptes provincē, Aleksandrijā. Viena no nedaudzajām sievietēm vēsturē, kas guvusi atzīstamus sasniegumus filozofijā un eksaktajās zinātnēs. Viņas filozofiskie uzskati un matemātikas koncepcijas diemžēl nav zināmas (izņemot t, ka uzskatījusi sevi par [[Platons|Platona]] sekotāju), jo Hipatijas darbi ir gājuši bojā, saglabājušās tikai atsauksmes par tiem citu autoru darbos. Dzimusi ap 370. gadu Aleksandrijā. Tēvs - [[Teons jaunākais no Aleksandrijas|Aleksandrijas Teons]], matemātiķis un astronoms. Kopā ar savu skolnieku [[Sinēcijs no Aleksandrijas|Sinēciju]] piedalījusies astrolābija pilnveidošanā, veidojusi arī zvaigžņu kartes, veikusi eksperimentus izikā (šķidrumu blīvumu noteikšana u.c.). Hipatijas intelektuālā darbība piesaistījusi domāt mīlošus ļaudis un ap 390. gadu viņai jau bijusi pastāvīga skolnieku grupa. Ir zināmi vairāku viņas skolnieku vārdi, tai skaitā visai ievērojamas personas tā laika Aleksandrijā: vairāki augstākie militārie ierēdņi (''comes et magister utriusque militiae per Orientem'') un [[arhonti]] (konkrētāk, Pentadijs un Heliodors. Zinām, ka Pentadijs 403.-404. gados bijis [[Imperators|imperatora]] [[prefekts]] Ēģiptē, savukārt Heliodors bija retors un justīcijas pārzinis imperatora prefekta kancelejā. Lasījusi lekcijas ne tikai filozofijā, bet arī matemātikā, ģeometrijā un astronomijā. 415. gadā notikošajā pagānu vajāšanas vilnī, kad visā impērijā tika iznīcinātas antīkās kultūras vērtības, grauti tempļi, dedzinātas bibliotēkas un vajāti filozofi, martā Hipatiju uz ielas nolinčoja [[Kristietība|kristiešu]] pūlis (saskaņā ar imperatora Teodosija I likumiem - ''The Theodosian Code'', - matemātika nebija kristīga nodarbe un pielīdzināma maģijai, par ko bija paredzēts nāvessods).
  
 
Literatūrā visai bieži var sastapt viņai piedēvētu izteikumu: "Labāk ir domāt un kļūdīties, nekā nedomāt vispār. Pats briesmīgākais ir ticību pasniegt kā patiesību."
 
Literatūrā visai bieži var sastapt viņai piedēvētu izteikumu: "Labāk ir domāt un kļūdīties, nekā nedomāt vispār. Pats briesmīgākais ir ticību pasniegt kā patiesību."

Versija, kas saglabāta 2008. gada 22. oktobris, plkst. 12.46

Aleksandrijas Hipātija (gr. Υπατία, angl. Hypatia of Alexandria, ~370.-415.) - filozofe, astronome un matemātiķe Senās Romas Ēģiptes provincē, Aleksandrijā. Viena no nedaudzajām sievietēm vēsturē, kas guvusi atzīstamus sasniegumus filozofijā un eksaktajās zinātnēs. Viņas filozofiskie uzskati un matemātikas koncepcijas diemžēl nav zināmas (izņemot t, ka uzskatījusi sevi par Platona sekotāju), jo Hipatijas darbi ir gājuši bojā, saglabājušās tikai atsauksmes par tiem citu autoru darbos. Dzimusi ap 370. gadu Aleksandrijā. Tēvs - Aleksandrijas Teons, matemātiķis un astronoms. Kopā ar savu skolnieku Sinēciju piedalījusies astrolābija pilnveidošanā, veidojusi arī zvaigžņu kartes, veikusi eksperimentus izikā (šķidrumu blīvumu noteikšana u.c.). Hipatijas intelektuālā darbība piesaistījusi domāt mīlošus ļaudis un ap 390. gadu viņai jau bijusi pastāvīga skolnieku grupa. Ir zināmi vairāku viņas skolnieku vārdi, tai skaitā visai ievērojamas personas tā laika Aleksandrijā: vairāki augstākie militārie ierēdņi (comes et magister utriusque militiae per Orientem) un arhonti (konkrētāk, Pentadijs un Heliodors. Zinām, ka Pentadijs 403.-404. gados bijis imperatora prefekts Ēģiptē, savukārt Heliodors bija retors un justīcijas pārzinis imperatora prefekta kancelejā. Lasījusi lekcijas ne tikai filozofijā, bet arī matemātikā, ģeometrijā un astronomijā. 415. gadā notikošajā pagānu vajāšanas vilnī, kad visā impērijā tika iznīcinātas antīkās kultūras vērtības, grauti tempļi, dedzinātas bibliotēkas un vajāti filozofi, martā Hipatiju uz ielas nolinčoja kristiešu pūlis (saskaņā ar imperatora Teodosija I likumiem - The Theodosian Code, - matemātika nebija kristīga nodarbe un pielīdzināma maģijai, par ko bija paredzēts nāvessods).

Literatūrā visai bieži var sastapt viņai piedēvētu izteikumu: "Labāk ir domāt un kļūdīties, nekā nedomāt vispār. Pats briesmīgākais ir ticību pasniegt kā patiesību."

Zināmie darbi

Literatūra

  • Elbert Hubbard. Hypatia. // Little Journeys to the Homes of Great Teachers, v.23 #4 // East Aurora, The Roycrofters: New York, 1908
  • Joseph Ralph Catinella. Callista and Hypatia: a study in method. - Ithaca, N. Y.: 1960
  • Chenette J. Women of mathematics from Hypatia to Emmy Noether: a bibliography of sources at Harvard, Cambridge, Ma. - Cabot Science Library, Harvard University, 1983
  • Julian Lowell Coolidge. Six female mathematicians. - Scripta Mathematica: New York, 1951
  • Books on Hypatia of Alexandri

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Hipatija_no_Aleksandrijas&oldid=3454"