Hipatija no Aleksandrijas

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hipatija no Aleksandrijas (1908. gadā zīmēts iedomāts portrets)

Aleksandrijas Hipatija (gr. Ὑπᾰτία ἡ Ἀλεξάνδρεῖα, ~370.-415.; angl. Hypatia of Alexandria, vāc. Hypatia von Alexandria, fr. Hypatie d'Alexandrie) - filosofe, astronome un matemātiķe Senās Romas Ēģiptes provincē, Aleksandrijā. Viena no nedaudzajām sievietēm vēsturē, kas guvusi atzīstamus sasniegumus filosofijā un eksaktajās zinātnēs. Viņas filosofiskie uzskati un matemātikas koncepcijas diemžēl nav zināmas (izņemot to, ka uzskatījusi sevi par Platona sekotāju), jo Hipatijas darbi ir gājuši bojā, saglabājušās tikai atsauksmes par tiem citu autoru darbos. Dzimusi ap 370. gadu Aleksandrijā. Tēvs - Aleksandrijas Teons, matemātiķis un astronoms. Kopā ar savu skolnieku Sinēciju piedalījusies astrolābija pilnveidošanā, veidojusi arī zvaigžņu kartes, veikusi eksperimentus fizikā (šķidrumu blīvumu noteikšana u.c.) un mehānikā. Hipatijas intelektuālā darbība piesaistījusi domāt mīlošus ļaudis un ap 390. gadu viņai jau bijusi pastāvīga skolnieku grupa. Ir zināmi vairāku viņas skolnieku vārdi, tai skaitā visai ievērojamas personas tā laika Aleksandrijā: vairāki augstākie militārie ierēdņi (comes et magister utriusque militiae per Orientem) un arhonti (konkrētāk, Pentadijs un Heliodors. Zinām, ka Pentadijs 403.-404. gados bijis imperatora prefekts Ēģiptē, savukārt Heliodors bijis rektors un justīcijas pārzinis imperatora prefekta kancelejā. Lasījusi lekcijas ne tikai filosofijā, bet arī matemātikā, ģeometrijā un astronomijā. 415. gadā notikušajā kārtējā pagānisma vajāšanas vilnī, kad visā impērijā tika iznīcinātas antīkās kultūras vērtības, grauti tempļi, dedzinātas bibliotēkas un vajāti filozofi, martā Hipatiju pēc Aleksandrijas patriarha Kirila pavēles uz ielas nolinčoja kristiešu pūlis (saskaņā ar imperatora Teodosija I likumu matemātika tika atzīta par nekristīgu nodarbi, pielīdzināmu maģijai, par ko bija paredzēts nāvessods).

Pirmie pētījumi par Hipatiju tika publicēts vācu zemēs: Schmidt D. J. A. "De Hipparcho, duobus Theonibus doctaque Hypatia." ( Jena, 1689.), kā arī Wernsdorff J. C. "De Hypatia philosopha Alexandrina." // Dissertationes IV. De Cyrillo in causa tumultus alexandrini caedisque Hypatiae (Wittenberg, 1747.–1748.). Populārajā literatūrā visai bieži var sastapt viņai piedēvētu izteikumu: "Labāk ir domāt un kļūdīties, nekā nedomāt vispār. Pats briesmīgākais ir ticību pasniegt kā patiesību."

Komentāri

Jau 294. gadā matemātika (ars mathematica) tika nolādēta un aizliegta - “ars autem mathematica damnabilis interdicta est”, - Justiniana Kodeksā (IX.18.2.). Saskaņā ar Laodikejas koncila (343.-381.) lēmumiem, tika aizliegts nodarboties ar matemātiku, kas tika klasificēta kā maģijas un zīlēšanas paveids. Par nodarbošanos ar to draudēja nāvessods: "Imperators Konstantins Augusts Tautai. Neviens nedrīkst vērsties pie gaišreģa (haruspex), matemātiķa (mathematicus) vai zīlnieka (harioulus). Pretīgajām auguru un pareģu (vates) mācībām ir jāapklust. Ļaužu ziņkāri par nākotni uz mūžiem ir jāizskauž. To, kurš atteiksies pakļauties šim rīkojumam, jāsoda ar nāvi, un lai krīt pār tā galvu soda zobens." - 357. gada 25. janvārī, X.16.4. - Pharr C. The Theodosian Code. - Princeton, 1952.

Zināmie darbi

Literatūra

  • Chotjewitz Peter O. Der Fall Hypatia. - Hamburg, 2002
  • Maeger Annemarie. Hypatia - Die Dreigestaltige. - Hamburg, 1992, ISBN 3921174120
  • Myrsilides Basileios A. Biographie der hellenischen Philosophin Hypatia. / Exzerpiert aus ältesten christianischen historischen Quellen und der Überlieferung in den Trümmern Klein-Asiens vor der Katastrophe und dem Gemetzel. - 2002, ISBN 3929805278
  • Лосев А. Ф.. История античной эстетики, том VII. - Искусство: Москва, 1988.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Hipatija_no_Aleksandrijas&oldid=18619"