Atšķirības starp "Rimberts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Sv. Rimberts''' (viduslat. ''Rimbertus''; ~830.-~888.) - garīdznieks, [[svētais]], Hamburgas un Brēmenes [[arhibīskaps]], sv. Anskara biogrāfs. | '''Sv. Rimberts''' (viduslat. ''Rimbertus''; ~830.-~888.) - garīdznieks, [[svētais]], Hamburgas un Brēmenes [[arhibīskaps]], sv. Anskara biogrāfs. | ||
| − | Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no kāda anonīma garīdznieka laikā no 888. līdz 909. gadam sarakstītā Rimberta dzīves apraksta (''Vita sancti Rimbertii''). Dzimis 830. gados Torhutas (''Torhout'') apkaimē, Rietumflandrijā, maznozīmīga flāmu vai [[Normaņi|normaņu]] bruņinieka ģimenē. Izglītojies Torhutas [[Benediktīniešu ordenis|benediktīniešu]] klosterī (netālu no Briges), kur iepazinies ar Anskaru (vēlākais kristīgās misijas vadītājs Skandināvijā Anskars jeb Ansgars), kurš kļuva par Rimberta skolotāju un aizbildni. Misijas ietvaros daudz ceļojis pa | + | Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no kāda anonīma garīdznieka laikā no 888. līdz 909. gadam sarakstītā Rimberta dzīves apraksta (''Vita sancti Rimbertii''). Dzimis 830. gados Torhutas (''Torhout'') apkaimē, Rietumflandrijā, maznozīmīga flāmu vai [[Normaņi|normaņu]] bruņinieka ģimenē. Izglītojies Torhutas [[Benediktīniešu ordenis|benediktīniešu]] klosterī (netālu no Briges), kur iepazinies ar Anskaru (vēlākais kristīgās misijas vadītājs Skandināvijā Anskars jeb Ansgars), kurš kļuva par Rimberta skolotāju un aizbildni. Misijas ietvaros daudz ceļojis pa frīzu, dāņu un zviedru zemēm. 865. gadā, pēc Anskara nāves, pāvests Nikolajs I ordinēja Rimbertu tā vietā par Hamburgas [[arhibīskaps|arhibīskapu]], vēlāk arī par Brēmenes bīskapu. Kā rezidenci izvēlējās Bukenas (''Bücken'') klosteri netālu no Brēmenes. Miris 888. gada 11. jūnijā. |
876. gadā kopā ar kādu citu Anskara skolnieku Rimberts sarakstīja tā dzīves aprakstu "Svētā Anskara dzīve" (''Vita sancti Anscarii''). Paralēli svēto dzīves aprakstos parasti sastopamajiem brīnumiem, sapņiem un vīzijām šajā sacerējumā ir daudz vērtīgu ziņu par apstākļiem Ziemeļeiropā. Latviešu historiogrāfijai īpaši vērtīga ir 30. nodaļa, kurā aprakstīti [[kurši]] (''chori''), stāstīts par dāņu iebrukumu Kursā 853. gadā un it sīki aprakstīts zviedru karaļa Olava iebrukums Kursā ap 854. un 855. gadu. No šī avota zināms, ka Kursa iedalījusies 5 valstiskos veidojumos (''civitates''), kā arī pieminētas 2 pilsētas (''urbes''): Apole (''Apulia'') un Jūrpils (''Seeburg'', iespējams, mūsd. Grobiņa). Pieminēti lielie sudraba uzkrājumi kuršu pilsētās, kas samaksāti zviedriem kā kontribūcijas. | 876. gadā kopā ar kādu citu Anskara skolnieku Rimberts sarakstīja tā dzīves aprakstu "Svētā Anskara dzīve" (''Vita sancti Anscarii''). Paralēli svēto dzīves aprakstos parasti sastopamajiem brīnumiem, sapņiem un vīzijām šajā sacerējumā ir daudz vērtīgu ziņu par apstākļiem Ziemeļeiropā. Latviešu historiogrāfijai īpaši vērtīga ir 30. nodaļa, kurā aprakstīti [[kurši]] (''chori''), stāstīts par dāņu iebrukumu Kursā 853. gadā un it sīki aprakstīts zviedru karaļa Olava iebrukums Kursā ap 854. un 855. gadu. No šī avota zināms, ka Kursa iedalījusies 5 valstiskos veidojumos (''civitates''), kā arī pieminētas 2 pilsētas (''urbes''): Apole (''Apulia'') un Jūrpils (''Seeburg'', iespējams, mūsd. Grobiņa). Pieminēti lielie sudraba uzkrājumi kuršu pilsētās, kas samaksāti zviedriem kā kontribūcijas. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. decembris, plkst. 11.54
Sv. Rimberts (viduslat. Rimbertus; ~830.-~888.) - garīdznieks, svētais, Hamburgas un Brēmenes arhibīskaps, sv. Anskara biogrāfs.
Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no kāda anonīma garīdznieka laikā no 888. līdz 909. gadam sarakstītā Rimberta dzīves apraksta (Vita sancti Rimbertii). Dzimis 830. gados Torhutas (Torhout) apkaimē, Rietumflandrijā, maznozīmīga flāmu vai normaņu bruņinieka ģimenē. Izglītojies Torhutas benediktīniešu klosterī (netālu no Briges), kur iepazinies ar Anskaru (vēlākais kristīgās misijas vadītājs Skandināvijā Anskars jeb Ansgars), kurš kļuva par Rimberta skolotāju un aizbildni. Misijas ietvaros daudz ceļojis pa frīzu, dāņu un zviedru zemēm. 865. gadā, pēc Anskara nāves, pāvests Nikolajs I ordinēja Rimbertu tā vietā par Hamburgas arhibīskapu, vēlāk arī par Brēmenes bīskapu. Kā rezidenci izvēlējās Bukenas (Bücken) klosteri netālu no Brēmenes. Miris 888. gada 11. jūnijā.
876. gadā kopā ar kādu citu Anskara skolnieku Rimberts sarakstīja tā dzīves aprakstu "Svētā Anskara dzīve" (Vita sancti Anscarii). Paralēli svēto dzīves aprakstos parasti sastopamajiem brīnumiem, sapņiem un vīzijām šajā sacerējumā ir daudz vērtīgu ziņu par apstākļiem Ziemeļeiropā. Latviešu historiogrāfijai īpaši vērtīga ir 30. nodaļa, kurā aprakstīti kurši (chori), stāstīts par dāņu iebrukumu Kursā 853. gadā un it sīki aprakstīts zviedru karaļa Olava iebrukums Kursā ap 854. un 855. gadu. No šī avota zināms, ka Kursa iedalījusies 5 valstiskos veidojumos (civitates), kā arī pieminētas 2 pilsētas (urbes): Apole (Apulia) un Jūrpils (Seeburg, iespējams, mūsd. Grobiņa). Pieminēti lielie sudraba uzkrājumi kuršu pilsētās, kas samaksāti zviedriem kā kontribūcijas.
"Vita sancti Rimbertii" un "Vita sancti Anscarii" izdevis Georgs Vaics (Waitz) sērijā "Scriptores rerum Germanicarum in usum scholarum" 1884. gadā.[1]
Atsauces un piezīmes
- ↑ Šie avoti publicēti arī Zviedrijā avotu apkopojuma "Scriptores rerum Suecicarum" 2. sējumā. Savukārt Anskara dzīves 30. nodaļa publicēta "Senās Latvijas vēstures avotu" (SLVA) 1. burtnīcā kā 5. avots, bet tās tulkojums latviešu valodā - "Latvijas Vēstures inztitūta žurnāla" 1937. gada Nr. 1., 49.-51. lpp.
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 8.-9. lpp.
- Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures inztitūta žurnāls. 1937., Nr.1. 49.-51. lpp.
- Biļķins V. Rimberta dati par kuršiem. // Latvijas Vēstures inztitūta žurnāls. 1938., Nr.2.,
- Švābe A. Senā Jursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938.
- Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858
- Bippen. Rimbert. // Allgemeine Deutsche Biographie. XXVIII - Munchen, 1889
- Nerman B. Die Verbindungen zwischen Skandinavien und dem Ostbaltikum. - Stockholm, 1929
- Nerman B. Funde undAusgrabungen in Grobiņa 1929. // Congressus secundus arhaeologorum Balticorum. - Rigae, 1930, S. 195.-205.
