Atšķirības starp "Okupācija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
* '''2.''' Svešas valsts teritorijas ieņemšana ar militāru spēku vai tā pielietošanas draudiem. "Teritorija tiek uzskatīta par okupētu, kad tā nonāk svešas armijas varā" (Hāgas 1907. g. Konvencijas pielikuma 42. pants). | * '''2.''' Svešas valsts teritorijas ieņemšana ar militāru spēku vai tā pielietošanas draudiem. "Teritorija tiek uzskatīta par okupētu, kad tā nonāk svešas armijas varā" (Hāgas 1907. g. Konvencijas pielikuma 42. pants). | ||
| − | Skat. arī [[okupācijas režīms]], [[anšluss]], [[Latvijas okupācija 1940. gadā]], [[Latvijas okupācija 1940.-1944.]] | + | Skat. arī [[okupācijas režīms]], [[anšluss]], [[Latvijas okupācija 1940. gadā]], [[Latvijas okupācija 1940.-1944.]], [[ius spolii]] |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 1. februāris, plkst. 06.57
Okupācija (lat. occupatio, no occupare - "pārņemt, ieņemt, piesavināties, sagrābt") - atkarībā no konteksta:
- 1. Īpašuma iegūšanas veids romiešu civiltiesībās, kad tiek pārņemts nevienam nepiederošs īpašums, nolūkā to padarīt par savu īpašumu.
- 2. Svešas valsts teritorijas ieņemšana ar militāru spēku vai tā pielietošanas draudiem. "Teritorija tiek uzskatīta par okupētu, kad tā nonāk svešas armijas varā" (Hāgas 1907. g. Konvencijas pielikuma 42. pants).
Skat. arī okupācijas režīms, anšluss, Latvijas okupācija 1940. gadā, Latvijas okupācija 1940.-1944., ius spolii
Literatūra
- Svešvārdu vārdnīca. - Norden, Rīga, 1996.
- Bojārs J. Starptautiskās tiesības. - Rīga, 451.-452. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 225. lpp.
