Atšķirības starp "Pārstrādātās jeb sistematizētās bruņinieku tiesības" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Pārstrādātās jeb sistematizētās bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Das ungearbeitete oder systematische Ritterrecht'') - XVI gs. tapis ''[[Vidējās bruņinieku tiesības|Vidējo bruņinieku tiesību]]'' sistematizējums, kas Vidzemē līdz 1648. gadam, bet Igaunijā līdz XIX gs. vidum bija galvenais tiesību avots.
+
'''Pārstrādātās bruņinieku tiesības''' jeb '''Sistematizētās bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Das ungearbeitete oder systematische Ritterrecht'') - XVI gs. 20. vai 30. gados tapis ''[[Vidējās bruņinieku tiesības|Vidējo bruņinieku tiesību]]'' sistematizējums, kas Vidzemē līdz 1648. gadam, bet Igaunijā līdz XIX gs. vidum bija galvenais tiesību avots. Pirmo reizi tās pieminējis 1539. gadā kāds [[advokāts]] Sionisijs Šmits (ar lattinizētu uzvārdu Fabri), saglabājušās XVII gs. augšvācu valodā tulkotā norakstā. Pēc tiesību vēsturnieku atzinuma Pārstrādātās jeb sistematizētās bruņinieku tiesības ir vājš darbs, jo autors bijis vājš jurists un slikts kodifikators - mainīts bija tikai Vidējo bruņinieku tiesību redakcionālais iedalījums
  
== Komentāri ==
+
== Literatūra par šo tēmu ==
 
 
Tas nemainīja ''Vidējo bruņinieku tiesību'' saturu, taču ar redakcionāliem labojumiem sakārtoja to tiesību institūtu secībā.
 
 
 
== Literatūra ==
 
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp.
 +
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 60. lpp.
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 28. februāris, plkst. 15.08

Pārstrādātās bruņinieku tiesības jeb Sistematizētās bruņinieku tiesības (vāc. Das ungearbeitete oder systematische Ritterrecht) - XVI gs. 20. vai 30. gados tapis Vidējo bruņinieku tiesību sistematizējums, kas Vidzemē līdz 1648. gadam, bet Igaunijā līdz XIX gs. vidum bija galvenais tiesību avots. Pirmo reizi tās pieminējis 1539. gadā kāds advokāts Sionisijs Šmits (ar lattinizētu uzvārdu Fabri), saglabājušās XVII gs. augšvācu valodā tulkotā norakstā. Pēc tiesību vēsturnieku atzinuma Pārstrādātās jeb sistematizētās bruņinieku tiesības ir vājš darbs, jo autors bijis vājš jurists un slikts kodifikators - mainīts bija tikai Vidējo bruņinieku tiesību redakcionālais iedalījums

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp.
  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 60. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu