Atšķirības starp "Bruņinieku tiesības" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Bruņinieku tiesības''' (vc. ''Ritterrecht'') - feodālo tiesību sistēma viduslaikos, kas regulēja attiecības starp [[Lēņa kungs|lēņa kungu]] ([[Senjors|senjoru]]) un lēņa ņēmēju ([[Vasalis|vasali]] jeb lēņa vīru), tiesiski nostiprināja [[Gruntskundzība|gruntskundzību]] un [[bruņniecība]]s statusu un privilēģijas. [[Livonija|Livonijā]] senākās bruņinieku tiesības izveidojās tur, kur zemes kunga tiešā ietekme bija visvājākā, bet vasaļu korporācija vissaliedētākā: Dānijas karalim piederošajā Ziemeļigaunijā jeb Igaunijas hercogistē (''Herzogthum Estland''), kur tapa t.s. [[Valdemāra-Ērika lēņu tiesības]], kas bija pamatā visām vēlākajām Livonijas bruņinieku tiesību [[Kodifikācija|kodifikācijām]]: | '''Bruņinieku tiesības''' (vc. ''Ritterrecht'') - feodālo tiesību sistēma viduslaikos, kas regulēja attiecības starp [[Lēņa kungs|lēņa kungu]] ([[Senjors|senjoru]]) un lēņa ņēmēju ([[Vasalis|vasali]] jeb lēņa vīru), tiesiski nostiprināja [[Gruntskundzība|gruntskundzību]] un [[bruņniecība]]s statusu un privilēģijas. [[Livonija|Livonijā]] senākās bruņinieku tiesības izveidojās tur, kur zemes kunga tiešā ietekme bija visvājākā, bet vasaļu korporācija vissaliedētākā: Dānijas karalim piederošajā Ziemeļigaunijā jeb Igaunijas hercogistē (''Herzogthum Estland''), kur tapa t.s. [[Valdemāra-Ērika lēņu tiesības]], kas bija pamatā visām vēlākajām Livonijas bruņinieku tiesību [[Kodifikācija|kodifikācijām]]: | ||
* [[Senākās bruņinieku tiesības]] | * [[Senākās bruņinieku tiesības]] | ||
| + | * [[Livonijas spogulis]] | ||
* [[Vidējās bruņinieku tiesības]] | * [[Vidējās bruņinieku tiesības]] | ||
* [[Pārstrādātās jeb sistematizētās bruņinieku tiesības]] | * [[Pārstrādātās jeb sistematizētās bruņinieku tiesības]] | ||
* [[Livonijas Bruņinieku tiesības]] | * [[Livonijas Bruņinieku tiesības]] | ||
| − | |||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 28. februāris, plkst. 12.08
Bruņinieku tiesības (vc. Ritterrecht) - feodālo tiesību sistēma viduslaikos, kas regulēja attiecības starp lēņa kungu (senjoru) un lēņa ņēmēju (vasali jeb lēņa vīru), tiesiski nostiprināja gruntskundzību un bruņniecības statusu un privilēģijas. Livonijā senākās bruņinieku tiesības izveidojās tur, kur zemes kunga tiešā ietekme bija visvājākā, bet vasaļu korporācija vissaliedētākā: Dānijas karalim piederošajā Ziemeļigaunijā jeb Igaunijas hercogistē (Herzogthum Estland), kur tapa t.s. Valdemāra-Ērika lēņu tiesības, kas bija pamatā visām vēlākajām Livonijas bruņinieku tiesību kodifikācijām:
- Senākās bruņinieku tiesības
- Livonijas spogulis
- Vidējās bruņinieku tiesības
- Pārstrādātās jeb sistematizētās bruņinieku tiesības
- Livonijas Bruņinieku tiesības
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 57.-58. lpp.
- George von Wenzki. Ritterrecht. - Lamberg, 1615 - 124 S.
- Bunge Friedrich Georg von. Ueber den Sachsenspiegel, als Quelle des mittlern und umgearbeiteten livländ. Ritterrechts. - Riga, 1827
- Bunge Friedrich Georg von. Beiträge zur Kunde der Liv- und Kurländischen Rechtsquellen. - Riga, 1832 (Adamant Media, 2002, ISBN 0543796280)
- Bunge Friedrich Georg von. Forschungen auf dem Gebiet der Liv-, Esth- und Kurländischen Rechtsgeschichte. - Dorpt, 1838
- Bunge Friedrich Georg von. Einleitung in die liv-, esth- und Kurländische Rechtsgeschichte. - Reval, 1839
- Bunge Friedrich Georg von. Das Herzogthum Estland unter den Königen von Dänemark. - Adamant Media Corporation, 2002 - 408 S. ISBN 1421227770
