Atšķirības starp "Valdības formula" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Šis dokuments bija tik izslīpēts un viennozīmīgi interpretējams, ka bija spēkā 180 gadus; tas zaudēja spēku tikai 1795. gadā. | Šis dokuments bija tik izslīpēts un viennozīmīgi interpretējams, ka bija spēkā 180 gadus; tas zaudēja spēku tikai 1795. gadā. | ||
| − | == | + | == Avoti un literatūra par šo tēmu == |
| + | * LVVA, 640. f., 3. apr., 630. l. | ||
| + | ---- | ||
* Die Regimentsformel und die Kurländiscshen Statuten von 1617, hrsg. und mit einer Einleitung versehen von Theodor Schiemann, Mitau, 1876 | * Die Regimentsformel und die Kurländiscshen Statuten von 1617, hrsg. und mit einer Einleitung versehen von Theodor Schiemann, Mitau, 1876 | ||
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | [[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 22. jūnijs, plkst. 18.16
Valdības formula (Formula Regiminis. Mitau, 18. März 1617) - Kurzemes un Zemgales hercogistes konstitūcija. Tapa pēc tam, kad sakarā ar skandālu, ko izraisīja brāļu Noldu noslepkavošana, kam sekoja tālāka hercoga un Kurzemes bruņniecības konfrontācijas saasināšanās, hercogistē ieradās divas izmeklēšanas komisijas. Otrā no tām, sadarbojoties ar muižniecību un ar hercogu Frīdrihu, izstrādāja Formula Regiminis. Valdības formula noteica valsts iekārtu, ierobežojot hercoga varu par labu muižniecībai. Agrākie landtāgu lēmumi tika atcelti. Landtāgiem turpmāk bija jāsanāk ne retāk kā reizi divos gados. Iepriekš tajos varēja piedalīties jebkurš muižnieks, tagad tikai t.s. politiskās draudzes izvirzīts deputāts no priviliģētās bruņniecības. “Valdības formula” noteica Gregora kalendāra jeb jaunā stila ieviešanu hercogistē ar 1618. g. 1. janvāri.
Šis dokuments bija tik izslīpēts un viennozīmīgi interpretējams, ka bija spēkā 180 gadus; tas zaudēja spēku tikai 1795. gadā.
Avoti un literatūra par šo tēmu
- LVVA, 640. f., 3. apr., 630. l.
- Die Regimentsformel und die Kurländiscshen Statuten von 1617, hrsg. und mit einer Einleitung versehen von Theodor Schiemann, Mitau, 1876
