Atšķirības starp "Poļu-zviedru karš (1600-1635)" versijām

Versija, kas saglabāta 2012. gada 5. jūlijs, plkst. 12.56

Poļu-zviedru karš (1600-1635) - 1600. gadā sācies karš starp Žečpospoļitu un Zviedrijas karalisti, kura iemesls bija Polijas karaļa pretenziju dēļ uz Zviedrijas troni, taču karadarbība norisinājās galvenokārt Vidzemē un Kurzemē.

Jau pirmajos kara gados zviedri vairākkārt postīja Kurzemes un Zemgales hercogistes piekrasti no Ventspils līdz Bolderājai. Ne mazāk ļaunuma nodarīja arī Žečpospoļitas karaspēks. Sevišķi smagi cieta hercogistes Zemgales daļa. Zaldātu patvaļai pievienojās arī parastie kara pavadoņi – bads un sērgas. Kurzemes hercogi – gan Frīdrihs, gan Vilhelms – pildīja savus vasaļa pienākumus pret Polijas karali un ne tikai apgādāja armiju, bet arī vairākkārt personīgi piedalījās karadarbībā. Pēc gandrīz trīs gadus ilgā pamiera karadarbība starp poļiem un zviedriem atsākās 1625. gada vidū. Sākot ar 1625. gadu, hercogs Frīdrihs mēģināja noslēgt ar abām karojošajām pusēm neitralitātes līgumus, cerot tādējādi pasargāt zemi. Lai gan pēc vairāku gadu pūliņiem hercogam izdevās panākt Kurzemes neitralitātes atzīšanu, realitātē tas līdzēja maz, jo dotie solījumi bieži vien netika pildīti. Svešzemju karaspēks palika hercogistē arī pēc Altmarkas pamiera noslēgšanas 1629. gadā. Tikai pamiera pagarināšana 1635. gadā Štumsdorfā uz 26 gadiem nozīmēja patiesas kara beigas.

Skat. arī: Salaspils kauja (1605)

Literatūra par šo tēmu

Mariusz Balcerek. Księstwo Kurlandii i Semigalii w wojnie Rzeczypospolitej ze Szwecją w latach 1600–1629. - Poznań, 2012, ss. 448

Resursi internetā par šo tēmu

• Лапшов С. Польско-шведская война 1621-1622 годов. Боевые действия в Курляндии и Лифляндии. (.pdf)
• Лапшов С. Польско-шведская война 1621-1622 годов. (.pdf)